 | |
|
Skatos, cilvēki rītos un vakaros sociālajos tīklos izliek savas šausmas ar nosaukumu, piemēram, "bakalaura darbs", kā nu viņi tur drukā, cik smagi viss iet, cik forši būs, kad viss būs cauri, utt. Gribas jautāt: nu, uzrakstīsi to bakalauru. ko tālāk? perspektīva? kāda? laba? daudz būsi praktisku, reālajam darbam nepieciešamu lietu iemācījies? |
|
| |
|
Sarunājoties ar cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs vai, vislabāk, uzturējušies tajās ilgāk par pāris dienām, centieni ieskaidrot, ka ir MILZĪGA atšķirība starp Rietum- un Austrumeiropu, ka, salīdzinot ar rietumiem, mēs esam tādā normālā bezperspektīvu bedrītē un nekāds "radi sev iespējas apkārt pats" šeit nestrādā, jo visa mūsu sistēma ir garām, .. sarunājoties ar viņiem, ir sajūta, ka sities kā muša pret stiklu, viņiem viss te ir labi un patīk, un man tiešām prieks, ka kādam te (izņemot veiksminiekus, kas pelna no 500 uz augšu, neraujoties pa trim darbiem, bet arī pārmaiņas pēc dzīvojot) var arī patikt. Ka var patikt 200, 300 Ls algas, izdzīvošana, ne dzīve, pensiju neesamība, pelēka sabiedrība (jā, kur šādos apstākļos vēl raut krāsaināku un laipnāku sabiedrību).. Pilnīgi saprotu Alvja Hermaņa skarbos izteikumus par to, ka mūsu tautiņu var pielabināt ar bezmaksas transporta biļetēm (un, jāatzīst, ir liela sabiedrības daļa, kurai tās patiešām būtu milzīgs atspaids maciņam! vai šis vien jau neliecina par dzīves līmeni? vai tiešām mēs to neredzam?), ka liela daļa mūsējo nav bijuši ārpusē, lai redzētu, kā var un kā vajag dzīvot. Baigi grūti kādam kaut ko iestāstīt, tāpēc laikam beidzot vienkārši jārimstas. |
|
