Es nezinu, ko darītu bez savas mīļās koncertmeistares, kura ir viena no 100, kura saprot, what is this shitty thing all about. Kaut vai elementāra situācija - cilvēkam iedots Mālers.. mīļie, tas taču ir komponists, līdz kuram ir JĀIZAUG, gan vokāli, gan vēl vairāk emocionāli.. vārdu "jāizaug" varu nosaukt pa burtiem, ja tā kādam paliek skaidrāk. un es, apdomājot visu LV, nevaru te iedomāties nevienu, kas varētu izpildīt šo fantastisko skaņdarbu.. tad nu kur vēl te! šis taču ir kaut kas.. pārpasaulīgs! ...
Biju gaidījusi, cerējusi uz kaut ko labu, saņēmu tomēr ne īsti to, ko man vajag. Bet viss kā jānotiek, šie "where the hell am I" momenti vēl vairāk pastiprina to, ka nav te vairs, ko. Ārprātīgs provinciālisms, un, galvenais, ka tik daudzos līmeņos. .
Tas viss izklausās pēc tā, kā nesen runājām ar vēl vienu pārmaiņas pēc arī sakarīgu cilvēku šajā visā: "Nu ja, visiem viss cool, mums tik kaut kas atkal nepatīk, un problēma jau ir mūsos, mums jau tajā visā ir grūti" :)
Ir, un kā vēl.
Tagad tikai jautājums?: uz kurieni taisīties...?
Tas viss izklausās pēc tā, kā nesen runājām ar vēl vienu pārmaiņas pēc arī sakarīgu cilvēku šajā visā: "Nu ja, visiem viss cool, mums tik kaut kas atkal nepatīk, un problēma jau ir mūsos, mums jau tajā visā ir grūti" :)
Ir, un kā vēl.
Tagad tikai jautājums?: uz kurieni taisīties...?