Carpe · Diem


April 25th, 2013

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Es nezinu, vai dusmoties vai raudāt, situācija tāda: viens cilvēks visu mūžu godprātīgi dara savu darbu, ir viens no pieprasītākajiem speciem valstī, ir ticis aicināts strādāt uz ārvalstīm, neaizbraucis pilnīgi nepamatotas "ko nu es" pieticības dēļ, viņš jau ir pieņēmis par normu, ka par lielu daļu darba viņam vai nu nesamaksā, vai atmet vienkārši smieklīgas kapeikas (jā, te nu tiešām beidzot ir moments, kurā var smieties), sēž šajā bedrē (piedošanu, bet es nevaru neredzēt reālo situāciju, kādā šajā valstī atrodas tik daudzi jo daudzi IZGLĪTOTI, varoši cilvēki), aizvien tic cilvēku pārsvarā neesošajam godaprātam, viņam atraksta vēstuli "es zinu, ka neesmu jums samaksājis par iepriekšējiem darbiem, kā jums iet, vai varētu izdarīt šo, jauno"...
Te taču kliegt un sist pieri pret sienu ir par maz.
Kad zvana kārtējais dunduks, kurš vai nu pats nevar to darbu izdarīt vai arī, ok, kuram vajag speciālistus, un ir skaidri redzams, ka nesamaksās, man gribas paķert tēta klausuli un iebļaut tajā, lai turpmāk, pirms zvana, lūdzu, 50% AVANSĀ KONTĀ, tad runāsim tālāk, +samaksa par iepriekšējiem darbiem + procenti par kavēšanos.
Tas patiešām ir ārprāts.
Tevi izmanto un tu dari savu darbu par nožēlojamiem grašiem (pabrauc pāris valstis tālāk uz rietumiem, tur par labām zināšanām saņem algu. Algu, vai zinājāt tādu vārdu, vai arī nosaukt pa burtiem?), un jā - pats esi vainīgs, ja uzticies. Tas nekas, ka izvēles iespēju ir gaužām maz, vai ne? Normālā zemē taču nevajadzētu pieņemt to par normu, ka tev nesamaksā, vai ne tā? Bet te tā ir norma. NORMA! Nav svarīgi, vai darba devējs ir valsts vai kāds privātais, tradīcijas un sistēma taču paliek. Saprotams, dzīvot gribas visiem. Bet paga, tad nafig pastāv tāda valsts, ja ir šāds arguments "dzīvot gribas visiem"? Visiem ir jādzīvo normāli, katram pašam par sevi, BEZ otra čakarēšanas, - tādai ir jābūt normālai valstij. bet mums ir pilnīgi citi standarti, pilnīgi cita domāšana... postsovjetisms vai kas... ka tik kādam kaut ko...
Latvijas skaistā zeme ne pie kā nav vainīga, bet šīs iestādījums, ko sauc par neatkarīgo valsti, kas pastāv jau 20 gadus (pa šo laiku kā minimums vajadzēja būt vismaz Igaunijas līmenī).. no kuras, kad izbrauc ārā, redzi, ka, hmm, var dzīvot arī civilizēti? Kur ir attaisnojums šī iestādījuma eksistencei?
Es nevaru šo ierakstu noslēgt kaut cik pieklājīgi, tāpēc labāk neteikšu vairs neko.
* * *
Ok, varu ielaist vienu gardu Latti, mēģināt nomierināties un pieņemt situāciju, ka cilvēks otrā mūža pusē nelabosies un kardināli vairs neizmainīsies - ja ir bijis labsirdīgs, tad tāds arī paliks, ja ticēs cilvēkiem, tad ticēs līdz galam, un, ja neticēs, vienmēr pateiks "gan jau", kaut gan pamatojuma tam "gan jau" nav nekāda, un ķirsītis kūkas virsotnē ir tas, ka cilvēks to SAPROT. Lai cik neiespējami tas neskanētu, taču tavas cilvēciskās kvalitātes var spēlēt par sliktu tev pašam, it sevišķi, ja esam tur, kur esam.
"Oh, don't be so dramatic. That's my thing, and if you take it away from me I will kill myself..." ("30 Rock") - tā jau ir. Tā jau ir.
Taisam jaunu pieteikumu? Atkal? Nu aiziet.
* * *

Previous Day · Next Day