Carpe · Diem

Es pat nezinu, smieties vai raudāt
"Tikai pirms dažiem gadiem celtās koka mājas pārdotas, kā piemērotas dzīvošanai visu gadu. Taču jau pēc pirmajām ziemām jaunie ēku īpašnieki sapratuši, ka viss nebūs tik saulaini, kā šķitis. Mājās konstatētas daudzas nepilnības, taču par spīti solītajiem garantijas remontiem, pat par nelielu problēmu novēršanu jācīnās mēnešiem ilgi. Māju iedzīvotāji saskārušies ar vairākām problēmām - mitrums uz palodzēm un logu rāmjiem, pelējums, ieliekušās grīdas un citas problēmas tikai pirms dažiem gadiem celtās mājās. Turklāt tā ir tikai daļa no problēmām, kas iezīmējušās jau pēc pirmā nodzīvotā gada."
PĒC PIRMĀ NODZĪVOTĀ GADA. Baby, mana pirmskara laika māja jau velk uz 100. gadu, bet tādu problēmu vispār NAV bijis.
Paklau, kur mēs dzīvojam? Vai tā ir visur jeb kārtējo reizi atkal izceļas šī ģeogrāfiskā vieta Eiropas austrumos ar izeju uz pasaulē netīrāko jūru?

Neskatoties uz šā brīža situāciju un vispārējo noskaņojumu, pat es nespēju atzinīgi nepasmaidīt:
"Jaunieši, kas sevi sauc par attīstītājiem, savāc nodzērušos degradātu baru, kas sevi sauc par celtniekiem, uzceļ mājas nopērkot lētu purva zemi. Būvatļauju viņi dabū iedodot knābītī pašvaldības bikšdibeniem. Tādi paši bērni, kas strādā dažādās iestādēs par šoferu dēliem, gribot taču labi dzīvot, paņem bankās lielu kredītu, jo viņi ir dzirdējuši, ka ārzemēs tā dara, un nopērk šito attīstītāju meistardarbu. Līgumus sastādījuši tādi paši bērni, kas sevi sauc par juristiem. Tagad, kad bikšdibens, kas nokāries līdz ceļiem, palika slapjš no Ogres ūdeņiem, sauc mammu, tv un vēl nezin ko, lai palīdz, bet papu, kas no dzīves kaut ko saprot, neklausīja tāpēc, ka vecs muļķis. Uz priekšu, bērni!"