"Transatlantiskās attiecības pēc ekonomiskās recesijas", diskusija, runā ASV vēstnieks, un sāk ar to, ka pirmās trīs lietas, kas ir svarīgas Amerikai, ir, pirmkārt, tās pilsoņu drošība, otrkārt, labklājība, treškārt, demokrātija un tās ieviešana tajās pasaules daļās, kurās tā ir nepieciešama visvairāk.
Nu uzsit jau gan tas trešais asini. Kāpēc jālien, kur neviens tevi neaicina, kāpēc jākaro, kāpēc jāuztaisa sevi par radības kroni un pasaules glābēju, ja realitātē pat elementāri pagrūti atšķirt Čehijas republiku no Čečenijas, nemaz nerunājot par okupētajām teritorijām?
Jau vienā citā diskusijā, kur biju klāt, kur Beļģijas vēstnieks slavināt slavēja to, cik Eiropas Savienība ir fantastiska institūcija, visiem darot tikai labu (pašā saknē taču tas nav iespējams - būt labs visiem.. Beļģijai, protams, labums tiek daudz nopietnāks, kā mums..), jau tad man gribējās teikt - davai, nemuldi.
Diplomātija, njā. Vai tad tādiem, kā man, vispār vajadzētu tur spert savu kāju?
Mani gan mierināja - nekas, iemācīsies ar laiku domāt arī konstruktīvi.
Es gan neredzu nekā nesakarīga ASV ārpolitikas izpausmju saukšanā īstajos vārdos. Par Eiropas savienību gan nobalsoja mūsu pašu bāleliņi un tagad kož pirkstos, ka nebija pietiekami domātspējīgi jau tad, un klausījās medus liešanā, cik nu būs labi un skaisti.
Skaisti ir tas, ka esam Šengenas zonā, tas, ka varam bez problēmām ceļot, skaistas ir darba atļaujas, kas ļauj tiem, kuri neuzskata par vajadzīgu šajā valstī vairs atrasties, nokļūt civilizētākās vietās, skaista ir Erasmus programmas iespēja un visas citas opcijas, ko šī savienība piedāvā tīri ar savu atvērtību, bet... tagad daudzi kliedz - nevajag eiro, stājamies ārā. Bet KAS jums tur lika vispār stāties iekšā?
Nu uzsit jau gan tas trešais asini. Kāpēc jālien, kur neviens tevi neaicina, kāpēc jākaro, kāpēc jāuztaisa sevi par radības kroni un pasaules glābēju, ja realitātē pat elementāri pagrūti atšķirt Čehijas republiku no Čečenijas, nemaz nerunājot par okupētajām teritorijām?
Jau vienā citā diskusijā, kur biju klāt, kur Beļģijas vēstnieks slavināt slavēja to, cik Eiropas Savienība ir fantastiska institūcija, visiem darot tikai labu (pašā saknē taču tas nav iespējams - būt labs visiem.. Beļģijai, protams, labums tiek daudz nopietnāks, kā mums..), jau tad man gribējās teikt - davai, nemuldi.
Diplomātija, njā. Vai tad tādiem, kā man, vispār vajadzētu tur spert savu kāju?
Mani gan mierināja - nekas, iemācīsies ar laiku domāt arī konstruktīvi.
Es gan neredzu nekā nesakarīga ASV ārpolitikas izpausmju saukšanā īstajos vārdos. Par Eiropas savienību gan nobalsoja mūsu pašu bāleliņi un tagad kož pirkstos, ka nebija pietiekami domātspējīgi jau tad, un klausījās medus liešanā, cik nu būs labi un skaisti.
Skaisti ir tas, ka esam Šengenas zonā, tas, ka varam bez problēmām ceļot, skaistas ir darba atļaujas, kas ļauj tiem, kuri neuzskata par vajadzīgu šajā valstī vairs atrasties, nokļūt civilizētākās vietās, skaista ir Erasmus programmas iespēja un visas citas opcijas, ko šī savienība piedāvā tīri ar savu atvērtību, bet... tagad daudzi kliedz - nevajag eiro, stājamies ārā. Bet KAS jums tur lika vispār stāties iekšā?
P.S. Pašai šo visu palasot, nu vajadzētu tak saprast, ka nav ko līst tur, kur nav, ko līst. Bet.. mieru arī tas viss neliek. Nav taču izmēģināts. Ja kādai augstskolai tiešām izdotos visu šo tik ļoti personisko momentu noņemt nost, atdotu tai savu stipendiju.