Jau kuro reizi sēžam Čārlijā, uzjautrinamies par dzīvi, plānojam to, saprotam, ka nifiga nevaram ieplānot, kārtīgi nolamājamies, ēdam gardas picas, runājam, runājam, runājam..
Vienalga, ar kuru cilvēku no tiem dažiem manā tuvo draugu lokā, - vienmēr ir forši, ar pēcgaršu. Reizēm var lidot, reizēm, kā šovakar, vilkties pa zemi aiz apziņas, ka nifiga neko nezinām, bet.. tāda ir dzīve. Tāda ir tā savdabīgā dzīve.
Vienalga, ar kuru cilvēku no tiem dažiem manā tuvo draugu lokā, - vienmēr ir forši, ar pēcgaršu. Reizēm var lidot, reizēm, kā šovakar, vilkties pa zemi aiz apziņas, ka nifiga neko nezinām, bet.. tāda ir dzīve. Tāda ir tā savdabīgā dzīve.