Reizēm tiešām īsti nav saprotams - apsolīt un pēc tam vnk izlaist.
Jā, LV patiešām valda bezdarbs. Cilvēkiem, ieskaitot mani, reizēm galīgi nav, ko darīt. Ja par šādām tēmām ir jātaisa d/g ieraksti...
Bet, no otras puses.. īsinu laiku, kā vien varu. Pašlaik ir miers (daļējs, ja neskaita to, ka bezmaz jāsāk izmantot svārstiņa metode, lai zinātu, uz kurām skolām sūtīt pieteikumus, jo, fonā ar šejieni, visas izskatās kā paradīzes), bet, kad būs aizsūtīti dokumenti, tad nu atkal.. pāris mēnešu gaidīsanas maratons varēs sākties. Un galvenais jau - ne tā gaidīšana, bet elementāra neziņa, kā visu dzīvē sagrozīt tā, lai, kā jau teicu, labi būtu ne tikai man, bet arī manam tuvākajam.
Jāmācās uzticēties, bet vispirms jānoskaidro, KAM īsti? Liktenim, Tam-Tur-Augšā, Sev, apstākļiem, sakritībām-likumsakarībām, zīmēm, vai arī.. TAM VISAM KOPĀ?
Life's such an interesting journey, indeed.