Carpe · Diem

Draudzība ir jākopj, ir jāizrāda kaut kāda iniciatīva.
Sāku domāt, ja kādam nav iniciatīvas atrasties manā dzīvē, tad viņam manā dzīvē nav jāatrodas. Ļoti vienkārši.
Kārtējo reizi varu apbrīnot, kā piepildās tas, ko saki un domā: pirms neilga laika stāstīju kādam, ka ar to un to cilvēku mani nekas vairs nesaista. Un ko? Tā tas arī ir noticis.
Cik daudz agrāk vienoja, tik daudz tagad cauri. Life's moving on, ko te citu teikt. Ir jānomainās bildei, tā vienkārši ir jābūt.

Dzīve jau ar to ir interesanta, ka tu nekad nezini, kas notiks rīt. Tu kaut ko ceri, gaidi, bet tas var arī nenotikt - tā vietā notiek kaut kas vēl daudz labāks, tev vajadzīgāks un piemērotāks - arī, ja pirmajā mirklī tā nešķiet. Vispār, viss ir tikai uz labu.
Smuka optimiste esmu palikusi.

Ja ikdienā pastāvīgi būtu tāds foršs reibums, kā no pāris glāzēm vīna, jopcik, cik daudz lielu lietu varētu izdarīt! Bez liekas čakarēšanās!
Bet nav tāda reibuma.
Vajadzētu jau mācēt dabūt to reibumu no dzīves, nevis vīna. Kurš man to var palīdzēt iemācīties? Jeb tikai pati?
Droši vien, ka tikai pati.