Mēs katrs pats izvēlamies, cik daudz mēs no tā visa izmantojam un cik laika patērējam. Var teikt, ka zudusi cilvēciskā saikne. Bet atkal - kurš jums liedz rakstīt vēstules ar roku vai aiziet pie otra ciemos? Katra paša izvēle.
Un vēl.. vispār neticu vairs nevienam šajā valstī, vairs pat ne nacionāļiem. Kas pa šo laiku ir izdarīts, kur ir mūsu augšupeja?
Nākamajās vēlēšanās gan latvieši balsos par to pašu, par ko visus šos 20 gadus, atliks tikai pabļaut lozungu "Krievi nāk!", un balsis smuki sabirs mūsu pašu bāleliņu groziņā. Bet tas neko nemaina, jo 20 gadi un mūsu pašu bāleliņi visu ir izčakarējuši tikpat ļoti, cik 50 gados lielā brāļu tauta. Tad reāli.. kāda starpība, kas te valda, ja tāpat esam bedrē.
Ā.. vienīgais, ko var kaut cik pozitīvi novērtēt - Ķīlis. Malacis, ka cīnās pret stagnātu bariem, bija jau pieklusis, bet tagad rādās, ka ne bez viņa līdzdalības mūsu pīļu dīķi jeb augstāko izglītību nāks padrebināt vācu akreditētāji. Ja šis pasākums noritētu daudzmaz objektīvi, būtu baigi interesanti paskatīties rezultātus.
Vispār agresija sāk kļūt pārāk uzskatāma. Apnicis šeit, tas ir skaidrs. Jātaisās ātrāk prom, gaidu vēl tikai vienu atbildi.