Skandalozajam dzejniekam Martam Pujātam patika iestāties par pilnīgi bezcerīgām lietām: par mieru visā pasaulē, par lētāku alkoholu un humānu attieksmi pret kažokzvēriem. Par vārdkopas ‘iestāties par’ iekļaušanu latviešu literārās valodas normās. Faktiski, pie viņa mājas ik rītu pulcējās bezcerīgo un izmisušo bari, lūdzot iestāties par kādu no viņiem. Vai arī par visiem reizē. Apņēmīgākās meitenes pat centās ielavīties iekšā un pārnakšņot dzīvoklī. Grūti neiestāties.

Skandalozajam dzejniekam Rainim patika negaidīti ierasties Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonijā un izjaukt pasākumu ar kādu ekstravagantu izgājienu. Nogāzt kādu podu ar banketa austerēm vai uzrakstīt plaukstas iekšpusē ar skrotzīmuli rupju vārdu un slepus parādīt cilvēkiem uz skatuves. Snobiskā publika jau bija pieradusi pie Raiņa izlēcieniem un ar interesi gaidīja nākamo tikšanos. Runā, ka reiz prēmijas pasniegšana esot izgāzusies tikai tāpēc, ka Rainis nebija ieradies.
rushd

Skandalozajam dzejniekam Rihardam Bargajam patika gulēt piedauzīgā pidžamā. Patiesību sakot, pidžama bija nevis piedauzīga, bet pieguļoša, tas ir, guļus stāvoklī tā bija pieguļoša, bet, kad apstājās pie spoguļa, tad piestāvoša. Ja gadījās vairāk iedzert, tad - piekrītoša. Varētu pat mēģināt apsēsties, bet tad būtu jāsaka, ka pidžama piesēdēja, taču tāda vārda latviešu literārajā valodā nemaz nav. Citiem vārdiem sakot, gandrīz universāla tāda pidžama. Bet viss pārējais ir tikai baumas.