Tīram, virtuālam priekam @ 18:07
“Šlāpins”, atrasti apmēram 270 rezultāti. Meklēšana ilga 0,21 sekundi.
“Ilmārs”, atrasti apmēram 4 870 rezultāti. Meklēšana ilga 0,20 sekundes.
“Prieks”, atrasti apmēram 16 300 rezultāti. Meklēšana ilga 0,32 sekundes.
Dažreiz, kad meklēju kaut ko sev noderīgu internetā, vai tad, kad nekas cits neienāk prātā, es mēdzu ierakstīt meklētājā savu vārdu un uzvārdu. Interesanti, es parasti tādos brīžos nodomāju, droši vien kaut kāda bezpersoniska statistiskās uzskaites programma dotajā brīdī fiksē manu savtīgo un pat nedaudz patmīlīgo interesi, pieskaitot to savam aukstasinīgajam “ko tikai visu cilvēki nemeklē” topam. Interesanti, vai mana interese pašam par savu atrašanos virtuālajā realitātē ir pieskaitāma vai tomēr norakstāma uz subjektivitātes kļūdu rēķina? Un, piemēram, ja es nekad nebūtu to darījis (kaut kas tur ir tāds, kas liek kaunēties par savu rīcību), vai mana ailīte meklēto vārdu un uzvārdu sarakstā paliktu pavisam tukša, tas ir, vai citi cilvēki jelkādu savu vajadzību spiesti būtu iedomājušies prasīt to pašu, ko es? Tas ir, mani? Atklāti sakot, uzvārds ir tāds, kas apgrūtina “ievadīšanu” un “identificēšanu”, vēl joprojām ne visi latviešu teksti dažāda maluma datu bāzēs tiek pārlūkoti ar vienādu drošticamību, taču katrā nākamajā reizē es atrodu aizvien vairāk un vairāk rezultātu. Vairāk sevis.
No vienas puses, pie vainas ir mana personiskā novecošana un pārlieku aktīvā rakstītā teksta izplatīšana. Taču arī internets noveco, uzkrāj vairāk informācijas un plešas plašumā. Un arī man tajā tiek iedalīts aizvien vairāk vietas. Kaut kur droši vien krājas informācija par to, kur es dzīvoju, kāds ir mana bankas rēķina stāvoklis un kādās sabiedriskās organizācijās es esmu iestājies. Droši vien ir cilvēki, kas ar īpašu atļauju brīvi piekļūst vēl slēgtāka veida informācijai un jebkurā diennakts laikā var pateikt, vai es atrodos Latvijā vai arī esmu izbraucis ārpus tās. Nevienam es nevaru aizliegt publicēt internetā savas klases skolēnu sarakstus un pat atmiņas par kopīgi pastrādātajām palaidnībām. Tikpat labi jebkurš mana teksta lasītājs var kādā interneta portālā, dienasgrāmatā vai forumā izstāstīt visu, ko viņš par mani domā, kādos neķītros sapņos mani redzējis un kāds viņam no tā morālais zaudējums. Reizēm gadās atrast šādas atsauksmes par sevi visdīvainākajās interneta vietās.
Vai, piemēram, fotogrāfijas. Nesen atradu fotogrāfiju, kurā esmu redzams radiostudijā no tāda rakursa, kurā nekādu fotogrāfu neatceros (tur vispār nebija vietas), taču interneta atmiņa ir noturīgāka par manējo. Parasti vēl pārsteidz, ka tas, ko es par sevi iedomājos nesvarīgu esam, tiek atrasts kā pirmais un nozīmīgākais, bet kaut kas tāds, ko es noteikti atceros, nav atrodams ne par kādu naudu.
Lūk, piemēram, kāda Latvijas interneta meklētāja procesors gada laikā pildījis 3,7 miljonus pavēļu. Ja mēs paraugāmies uz to vārdu sarakstu, kas visbiežāk bijuši nepieciešami cilvēkiem, tad paveras īpaša vērtību skala, kuras priekšā Maslova piramīda ir tikai robusts uzmetums.
Populārākie pieprasījumi 2003. gadā
(dati no Siets.lv, (C) “Lursoft”)
1. sekss
2. spēles
3. mp3
4. darbs
5. e-kartiņas
6. referāti
7. wallpapers
8. vakances
9. auto
10. erotika
11. ziemassvētki
12. iepazīšanās
13. horoskopi
14. mēbeles
15. kartes
Protams, nevar apgalvot, ka visbiežāk cilvēki meklē tieši to, kas tiek vērtēts visaugstāk. Precīzāk būtu teikt, ka meklē to, kā pietrūkst. Lai gan te veidojas tāds kā apburtais loks, jo atrod taču tikpat bieži kā meklē. Atrod simtiem un tūkstošiem jaunu iespēju. Vienalga nepietiek? Vai tomēr neatrod to, ko meklē? Un interesanti, ko tādu var atrast Latvijas internetā, izmantojot atslēgas vārdu “sekss"? Pirmā mājaslapa, kas atveras (pēc idejas tai būtu jābūt visbiežāk atrastajai mājaslapai Latvijas internetā) ir AIDS informācijas portāls, kurā “sekss” tiek lietots vienīgi kopā ar garlaicīgo “drošs”. Nākamais atradums ir jocīga meklētāja “aPolo” sagatavots saraksts, kura augšpusē piemeklēti piemēri “anālais sekss” un dažādu pašdarbniecisku seksa instruktoru sagatavoti komentāri viegli pamācošā tonī, piemēram “Vai anālais sekss starp vīrieti un sievieti ir normāli? Varu atbildēt... utt.” (šāda veida raksti ir būtiska daudzu portālu izklaides nodaļu sastāvdaļa). Trešais vieglāk atrodamais “sekss” ir portālā Gay.lv, taču arī tur vairāk tiek runāts, turklāt ar tādu kā gaudulīgas taisnošanās piegaršu. Skaidrs, ka tikt pie seksa Latvijā nav nemaz tik viegli, lai arī internets ir pilns ar runām par to.
Paskatīsimies, kas notiek ar spēlēm. Pirmā mājaslapa tiem, kas vēlas spēlēties, ir spēļu namu “Klondaika” firmas lappuse, kurā nav itin nekā. Nākamā ir portāla “Delfi” tīklā darbināmo spēļu sadaļa, kuras patiesais nosaukums ir ‘Games”, taču saturs visvairāk atbilst tam, ko garlaicības māktais interneta lietotājs būtu varējis vēlēties. Un tāpēc vēl pārsteidzošāks ir nākamais atradums - neticami augstu iekāpušās 3. Trīszvaigžņu spēles Preiļos 2001. gadā, kurās, pateicoties interneta izkropļotajām telpas un laika iespējām, joprojām turpina piedalīties 1600 dalībnieku no visām pasaules malām. Lieki teikt, ka tiem, kas nokavējuši, šajā lapā vairs nav ko darīt, jo pēdējās izmaiņas tajā veiktas dienu pēc spēļu noslēguma - 2001. gada 24. jūnijā.
Ne mazāk dīvains ir pirmais trijnieks, kas tiek atrasts Latvijas internetā, ja meklējam “mp3”. It kā būtu skaidrs, ka cilvēks, kurš vēlas atrast mp3, patiesībā vēlas atrast nelegālu failu noliktavu, kurus iespējams par brīvu lejupielādēt un klausīties, vislabāk, kaut ko tādu, kas vēl turklāt arī patīk. Nez kāpēc pirmām kārtām atrodas kāds franču radio, tam seko tehnoloģijām veltīts interneta foruma tipa žurnāls un neliela apgrozījuma interneta veikals, kurā iespējams nopirkt mp3 atskaņošanai piemērotus pārnēsājamus elektroniskus knariņus (piemēram, slaveno “Apple iPod” par 440 latiem).
Un tagad meklētāko vārdu sarakstā parādās pirmais, kura atrašana patiešām varētu būt cilvēkam nozīmīga un pat izšķiroša. Tas ir darbs (ja pieskaitām 8. vietā esošo terminu “vakances”, kopējais darba meklētāju skaits varētu būt vēl augstāks), izskatās, ka diezgan nopietna lieta, jo uzreiz tiek atrasti darba sludinājumu portāli, kuru, izrādās, Latvijā nav maz. Tiesa, maz ir brīvo darba vietu, tās iespējams pārskatīt pāris minūtēs, ātri vien saprotot, ka nevēlos strādāt nevienā no tām. Atliek mierināt sevi ar domu, ka šajā jomā sludinājumi mainās straujāk par seksuālo pozu aprakstiem, un rīt vai nākamnedēļ varētu atrast kaut ko labāku. Šķiet, tieši tā arī domā virtuālie bezdarbnieki, kas savu laiku pavada “iepriekšējā” un acīmredzami neapmierinošajā darba vietā, ik dienu sākot ar “jauna” darba meklēšanu, bet tieši cerības, ka nākamreiz piedāvājums būs labāks, liek nesteigties ar lēmuma pieņemšanu.
Piektajā vietā meklētāko vārdu sarakstā atrodas e-kartiņas, termins, kurš ir jāpazīst, lai kādam vispār ienāktu prātā to meklēt. Ņemot vērā, ka lielākā daļa e-kartiņu tiek izplatītas bez maksas, viss šis bizness ir tikai tāda laika nosišana un virtuālās darbības imitācija, kas īsti piemērota vienīgi interneta šaurumos apmulsušam skolniekam. Skolas vajadzībām mūsdienu pusaudzis varētu meklēt arī negaidīto svešvārdu “referāti”, jo internetā atrastu teikumu un rindkopu sakārtošana atbilstoši kādai uzdotai tēmai ir kļuvusi par izplatītu mājasdarbu aizvietotāju. Te gan arī atradumos pirmajā trijniekā iekļuvuši godpilnie referāti no 21. Baltijas vēstures zinātņu konferences un Otrā pasaules latviešu zinātnieku kongresa.
Kas vēl ir tāds dīvains, ko cilvēkiem vajag meklēt? Auto un kartes būtu viegli izskaidrojama interese, iepazīšanās un horoskopi ir zemapziņā aizķērušies vārdiņi no glancētu žurnālu rubriku nosaukumiem. Grūti iedomāties, ko varētu cerēt atrast interneta lietotājs, kurš meklētājā ieraksta “ziemassvētki", bet kaut kas skumjš un vientuļš tas noteikti ir. Atradumu skaitā ir īpaši izveidots apakšportāls Svetki.lv, kaut kas par nabaga kustonīšiem un labdarības akciju kā arī žurnāla Mūzikas Saule veiksmīgi pozicionēts raksts par latviskajiem Ziemassvētkiem. Daudz pārsteidzošāk ir atrast 15 meklētāko vārdu sarakstā “mēbeles”. Nevis dzīvokļus, nevis televizorus, nevis grāmatas vai kompaktdiskus, bet tieši mēbeles. Turklāt atradumu saraksta augšgalā atrodas smagnēji latvisko koka mēbeļu izgatavotāju mājaslapas, kurās atrodamās fotogrāfijas ir mākslīgi izskaistinātas, bet apraksts pietiekami vispārīgs, lai neko nenozīmētu. Zīmīgi arī tas, ka no 15 pozīcijām, tikai par divām (auto un mēbeles) mēs esam gatavi maksāt, par divām (darbs un vakances) mēs ceram saņemt naudu, bet pārējais ir bez maksas un samaksas, tas ir, tīram virtuālam priekam domāts.
“Ilmārs”, atrasti apmēram 4 870 rezultāti. Meklēšana ilga 0,20 sekundes.
“Prieks”, atrasti apmēram 16 300 rezultāti. Meklēšana ilga 0,32 sekundes.
Dažreiz, kad meklēju kaut ko sev noderīgu internetā, vai tad, kad nekas cits neienāk prātā, es mēdzu ierakstīt meklētājā savu vārdu un uzvārdu. Interesanti, es parasti tādos brīžos nodomāju, droši vien kaut kāda bezpersoniska statistiskās uzskaites programma dotajā brīdī fiksē manu savtīgo un pat nedaudz patmīlīgo interesi, pieskaitot to savam aukstasinīgajam “ko tikai visu cilvēki nemeklē” topam. Interesanti, vai mana interese pašam par savu atrašanos virtuālajā realitātē ir pieskaitāma vai tomēr norakstāma uz subjektivitātes kļūdu rēķina? Un, piemēram, ja es nekad nebūtu to darījis (kaut kas tur ir tāds, kas liek kaunēties par savu rīcību), vai mana ailīte meklēto vārdu un uzvārdu sarakstā paliktu pavisam tukša, tas ir, vai citi cilvēki jelkādu savu vajadzību spiesti būtu iedomājušies prasīt to pašu, ko es? Tas ir, mani? Atklāti sakot, uzvārds ir tāds, kas apgrūtina “ievadīšanu” un “identificēšanu”, vēl joprojām ne visi latviešu teksti dažāda maluma datu bāzēs tiek pārlūkoti ar vienādu drošticamību, taču katrā nākamajā reizē es atrodu aizvien vairāk un vairāk rezultātu. Vairāk sevis.
No vienas puses, pie vainas ir mana personiskā novecošana un pārlieku aktīvā rakstītā teksta izplatīšana. Taču arī internets noveco, uzkrāj vairāk informācijas un plešas plašumā. Un arī man tajā tiek iedalīts aizvien vairāk vietas. Kaut kur droši vien krājas informācija par to, kur es dzīvoju, kāds ir mana bankas rēķina stāvoklis un kādās sabiedriskās organizācijās es esmu iestājies. Droši vien ir cilvēki, kas ar īpašu atļauju brīvi piekļūst vēl slēgtāka veida informācijai un jebkurā diennakts laikā var pateikt, vai es atrodos Latvijā vai arī esmu izbraucis ārpus tās. Nevienam es nevaru aizliegt publicēt internetā savas klases skolēnu sarakstus un pat atmiņas par kopīgi pastrādātajām palaidnībām. Tikpat labi jebkurš mana teksta lasītājs var kādā interneta portālā, dienasgrāmatā vai forumā izstāstīt visu, ko viņš par mani domā, kādos neķītros sapņos mani redzējis un kāds viņam no tā morālais zaudējums. Reizēm gadās atrast šādas atsauksmes par sevi visdīvainākajās interneta vietās.
Vai, piemēram, fotogrāfijas. Nesen atradu fotogrāfiju, kurā esmu redzams radiostudijā no tāda rakursa, kurā nekādu fotogrāfu neatceros (tur vispār nebija vietas), taču interneta atmiņa ir noturīgāka par manējo. Parasti vēl pārsteidz, ka tas, ko es par sevi iedomājos nesvarīgu esam, tiek atrasts kā pirmais un nozīmīgākais, bet kaut kas tāds, ko es noteikti atceros, nav atrodams ne par kādu naudu.
Lūk, piemēram, kāda Latvijas interneta meklētāja procesors gada laikā pildījis 3,7 miljonus pavēļu. Ja mēs paraugāmies uz to vārdu sarakstu, kas visbiežāk bijuši nepieciešami cilvēkiem, tad paveras īpaša vērtību skala, kuras priekšā Maslova piramīda ir tikai robusts uzmetums.
Populārākie pieprasījumi 2003. gadā
(dati no Siets.lv, (C) “Lursoft”)
1. sekss
2. spēles
3. mp3
4. darbs
5. e-kartiņas
6. referāti
7. wallpapers
8. vakances
9. auto
10. erotika
11. ziemassvētki
12. iepazīšanās
13. horoskopi
14. mēbeles
15. kartes
Protams, nevar apgalvot, ka visbiežāk cilvēki meklē tieši to, kas tiek vērtēts visaugstāk. Precīzāk būtu teikt, ka meklē to, kā pietrūkst. Lai gan te veidojas tāds kā apburtais loks, jo atrod taču tikpat bieži kā meklē. Atrod simtiem un tūkstošiem jaunu iespēju. Vienalga nepietiek? Vai tomēr neatrod to, ko meklē? Un interesanti, ko tādu var atrast Latvijas internetā, izmantojot atslēgas vārdu “sekss"? Pirmā mājaslapa, kas atveras (pēc idejas tai būtu jābūt visbiežāk atrastajai mājaslapai Latvijas internetā) ir AIDS informācijas portāls, kurā “sekss” tiek lietots vienīgi kopā ar garlaicīgo “drošs”. Nākamais atradums ir jocīga meklētāja “aPolo” sagatavots saraksts, kura augšpusē piemeklēti piemēri “anālais sekss” un dažādu pašdarbniecisku seksa instruktoru sagatavoti komentāri viegli pamācošā tonī, piemēram “Vai anālais sekss starp vīrieti un sievieti ir normāli? Varu atbildēt... utt.” (šāda veida raksti ir būtiska daudzu portālu izklaides nodaļu sastāvdaļa). Trešais vieglāk atrodamais “sekss” ir portālā Gay.lv, taču arī tur vairāk tiek runāts, turklāt ar tādu kā gaudulīgas taisnošanās piegaršu. Skaidrs, ka tikt pie seksa Latvijā nav nemaz tik viegli, lai arī internets ir pilns ar runām par to.
Paskatīsimies, kas notiek ar spēlēm. Pirmā mājaslapa tiem, kas vēlas spēlēties, ir spēļu namu “Klondaika” firmas lappuse, kurā nav itin nekā. Nākamā ir portāla “Delfi” tīklā darbināmo spēļu sadaļa, kuras patiesais nosaukums ir ‘Games”, taču saturs visvairāk atbilst tam, ko garlaicības māktais interneta lietotājs būtu varējis vēlēties. Un tāpēc vēl pārsteidzošāks ir nākamais atradums - neticami augstu iekāpušās 3. Trīszvaigžņu spēles Preiļos 2001. gadā, kurās, pateicoties interneta izkropļotajām telpas un laika iespējām, joprojām turpina piedalīties 1600 dalībnieku no visām pasaules malām. Lieki teikt, ka tiem, kas nokavējuši, šajā lapā vairs nav ko darīt, jo pēdējās izmaiņas tajā veiktas dienu pēc spēļu noslēguma - 2001. gada 24. jūnijā.
Ne mazāk dīvains ir pirmais trijnieks, kas tiek atrasts Latvijas internetā, ja meklējam “mp3”. It kā būtu skaidrs, ka cilvēks, kurš vēlas atrast mp3, patiesībā vēlas atrast nelegālu failu noliktavu, kurus iespējams par brīvu lejupielādēt un klausīties, vislabāk, kaut ko tādu, kas vēl turklāt arī patīk. Nez kāpēc pirmām kārtām atrodas kāds franču radio, tam seko tehnoloģijām veltīts interneta foruma tipa žurnāls un neliela apgrozījuma interneta veikals, kurā iespējams nopirkt mp3 atskaņošanai piemērotus pārnēsājamus elektroniskus knariņus (piemēram, slaveno “Apple iPod” par 440 latiem).
Un tagad meklētāko vārdu sarakstā parādās pirmais, kura atrašana patiešām varētu būt cilvēkam nozīmīga un pat izšķiroša. Tas ir darbs (ja pieskaitām 8. vietā esošo terminu “vakances”, kopējais darba meklētāju skaits varētu būt vēl augstāks), izskatās, ka diezgan nopietna lieta, jo uzreiz tiek atrasti darba sludinājumu portāli, kuru, izrādās, Latvijā nav maz. Tiesa, maz ir brīvo darba vietu, tās iespējams pārskatīt pāris minūtēs, ātri vien saprotot, ka nevēlos strādāt nevienā no tām. Atliek mierināt sevi ar domu, ka šajā jomā sludinājumi mainās straujāk par seksuālo pozu aprakstiem, un rīt vai nākamnedēļ varētu atrast kaut ko labāku. Šķiet, tieši tā arī domā virtuālie bezdarbnieki, kas savu laiku pavada “iepriekšējā” un acīmredzami neapmierinošajā darba vietā, ik dienu sākot ar “jauna” darba meklēšanu, bet tieši cerības, ka nākamreiz piedāvājums būs labāks, liek nesteigties ar lēmuma pieņemšanu.
Piektajā vietā meklētāko vārdu sarakstā atrodas e-kartiņas, termins, kurš ir jāpazīst, lai kādam vispār ienāktu prātā to meklēt. Ņemot vērā, ka lielākā daļa e-kartiņu tiek izplatītas bez maksas, viss šis bizness ir tikai tāda laika nosišana un virtuālās darbības imitācija, kas īsti piemērota vienīgi interneta šaurumos apmulsušam skolniekam. Skolas vajadzībām mūsdienu pusaudzis varētu meklēt arī negaidīto svešvārdu “referāti”, jo internetā atrastu teikumu un rindkopu sakārtošana atbilstoši kādai uzdotai tēmai ir kļuvusi par izplatītu mājasdarbu aizvietotāju. Te gan arī atradumos pirmajā trijniekā iekļuvuši godpilnie referāti no 21. Baltijas vēstures zinātņu konferences un Otrā pasaules latviešu zinātnieku kongresa.
Kas vēl ir tāds dīvains, ko cilvēkiem vajag meklēt? Auto un kartes būtu viegli izskaidrojama interese, iepazīšanās un horoskopi ir zemapziņā aizķērušies vārdiņi no glancētu žurnālu rubriku nosaukumiem. Grūti iedomāties, ko varētu cerēt atrast interneta lietotājs, kurš meklētājā ieraksta “ziemassvētki", bet kaut kas skumjš un vientuļš tas noteikti ir. Atradumu skaitā ir īpaši izveidots apakšportāls Svetki.lv, kaut kas par nabaga kustonīšiem un labdarības akciju kā arī žurnāla Mūzikas Saule veiksmīgi pozicionēts raksts par latviskajiem Ziemassvētkiem. Daudz pārsteidzošāk ir atrast 15 meklētāko vārdu sarakstā “mēbeles”. Nevis dzīvokļus, nevis televizorus, nevis grāmatas vai kompaktdiskus, bet tieši mēbeles. Turklāt atradumu saraksta augšgalā atrodas smagnēji latvisko koka mēbeļu izgatavotāju mājaslapas, kurās atrodamās fotogrāfijas ir mākslīgi izskaistinātas, bet apraksts pietiekami vispārīgs, lai neko nenozīmētu. Zīmīgi arī tas, ka no 15 pozīcijām, tikai par divām (auto un mēbeles) mēs esam gatavi maksāt, par divām (darbs un vakances) mēs ceram saņemt naudu, bet pārējais ir bez maksas un samaksas, tas ir, tīram virtuālam priekam domāts.
ir doma
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}