Šodien, 8. martā raidījumā* "Rīgas Laiks klausās" visām kairinošajām sievietēm dāvanā skanēs sekojošas kompozīcijas:

1. Brooks – Accidents 4:37
2. Brooks – Enermous Members Club 5: 53
3. Brooks – Red Tape 5:30
4. Alog – St. Paul Sessions II 6:48
5. Alog – Severe Punishment and Lasting Bliss 10:19
6. The Books – Be Good To Them Always 4:51
7. TheBooks – Smells Like Content 3:41
8. The Books – An Animated Description of Mr. Maps 4:38
9. The Books – Venice 1:42
10. The Books – None But Shining Hours 2:43


Alog
Miniatures
2005, Rune Grammophon

Jaunais pasaules iekārtojums: bojāta kompasa izmisums un sāpes

Norvēģu elektroakustiskās mūzikas avangardistu duets, kas nostiprinājis savu reputāciju ar diviem agrāk iznākušiem albumiem un nu jau var atļauties uzvesties tā, it kā būtu klasiķi. Viņus var pazīt pēc īpaša noskaņojuma – tāds varētu piemist nedaudz salauztam un uz dzīvi skaudīgam sintezatoram, kas turpina atkārtot vienu un to pašu frāzi līdz beidzas elektrība. Katrs skaņdarbs albumā ir vesela dzīve ar savu likteni un iekšēju, citiem neizprotamu loģiku, visbiežāk tas ir stāsts par nenotikušu satikšanos, kaut kas līdzīgs dziesmai, ko ziņkārīgs strazds iemācījies no mobilā telefona melodijas vai automašīnu signalizācijas. Jebkurā gadījumā tas ir skumji un pamācoši.

The Books
Lost and Safe
2005, Tomlab

Vestibulārā aparāta traucējumi: tajā istabā kāds ir

Divu atšķirīgu amerikāņu mūziķu Nika Zamuto un Pola de Džonga duets, kurā katrs dara to, kas viņu interesē visvairāk – viens eksperimentē ar akustiskiem instrumentiem, otrs apstrādā ierakstītus trokšņus un cilvēku balsis. Ja pirmajos divos albumos viņi bija nepārprotami avangardisti, tad šis satur gluži klausāmus skaņdarbus, kurus iespējams pat dēvēt par dziesmām. Veidojot savu diskogrāfiju kā topogrāfisku dienasgrāmatu, viņi ik pa laikam maina dzīvesvietu, noīrējot kādu lielu un tukšu ēku, kurā ierīko skaņu ierakstu studiju apkārtējo telpu padziļinātai analīzei. Šķiet, viņi turpina kādu jaunu tradīciju rakstīt mūziku kā aizkustinošu stāstu krājumu, kurā svarīgākais ir noskaņa, nevis ideoloģija. Šāda mūzika pēdējā laikā aizvien biežāk nojauc pēdējo 50 gadu laikā rūpīgi koptās žanru un stilu robežas, atrodot savus klausītājus visnegaidītākajās auditorijās.

Brooks
Red Tape
2004, Soundslike

Slepenā kastīte marmora bumbiņām: pilna kraukšķīgu noslēpumu

Savu pirmo skaņdarbu Endijs Brūks izdeva sešpadsmit gadu vecumā. Līgumu ar ierakstu kompāniju noslēdza pēc četriem gadiem un uzreiz iekļāvās Mančestras elektroniskās mūzikas straumē. Šis ir viņa otrais pilnmetrāžas albums, kas tāpat kā pirmais You, Me and Us ieguvis jūsmīgas atsauksmes. Nav gan saprotams, kāpēc tas tiek ierindots deju mūzikas žanrā (Brūks tiek dēvēts par visu skaistāko Čikāgas hausmūzikas un Detroitas tehno tradīciju pārzinātāju), arī elektroniku esam pieraduši dzirdēt nedaudz savādāku, taču eksperimentu un svaigu ideju šajā mūzikā ir pa pilnam. Brūks spēlējas ar visdažādāko nokrāsu tembriem un ritmiem, salīmējot tos neatdarināmā skaņu kamolā, kas veļas un līksmi lēkā, aicinot klausītāju lēkāt vai vismaz dungot tam līdzi.



*raidījums "Rīgas Laiks klausās" skan Radio Klasika programmā 20:10