Skandalozajam dzejniekam Martam Pujātam patika iestāties par pilnīgi bezcerīgām lietām: par mieru visā pasaulē, par lētāku alkoholu un humānu attieksmi pret kažokzvēriem. Par vārdkopas ‘iestāties par’ iekļaušanu latviešu literārās valodas normās. Faktiski, pie viņa mājas ik rītu pulcējās bezcerīgo un izmisušo bari, lūdzot iestāties par kādu no viņiem. Vai arī par visiem reizē. Apņēmīgākās meitenes pat centās ielavīties iekšā un pārnakšņot dzīvoklī. Grūti neiestāties.