| pa miegam rakstot. pirmā daļa |
[19 Sep 2011|11:51pm] |
puspievēertām aizvērtām acīm, sēžu pi datora sildot kājas ar tā apakšējo ventilātora plūsmu un acu priekšā kā balts plīvurs maltas svītrainas līnijas sākot no kreisā stūra līdz pat apakšējam labajam kur mazliet melns kontrastējošs sāns...
lēnām iemiegu, vien pirksti vēl kustās un raksta, un acu priekšā skrien teksti un kods kas šodien rakstīts , if zen else .. vien baigi gribas atvērt acis un nesanāk vienkārši koncentrēties domu plūdumam domu lidojumam.. visādas domuzīmes pa ceļam iestarpinātas, bet jālaujas upes plūdumam , kas skrien pār smedzeņu viļņiem šķērsām pāri, priekšā ir tā upe, plūst pa kreisi, stāvu krastā un vēroju zilās debesis, otrā pusē esošu pļavu un meža birzi... saule cauri spīd mazliet un aiz birzs mājiņa no baļ'jiem un vienu logu priekšpusē un niedru jumtu.. tā kā no latviešu tautas multfilmas kādas bet nav pilnīgi ne jausmas, kādas.. monitors pārāk gaišs, neļauj koncentrēties uz ieplūšanu, kā arī drukas kļūdas , atgriezeniskā saite starp pirkstiem un prātu iebremzē
gribas atvērt acis un pārbaudīt tekstu, bet jāpiespiežas jātrennējas nē..
prāts pārāk aktīvs lai varētu ieslīgt tajā stāvoklī.. varbūt jāpagaida vēlāk kāds laiks, pēc pusnakts, pustrijos varbūt.. bet ļaut pirkstiem slīdēt pār klaviatūru un rakstīt prāta plūdumu priekšā atkal upe plūst un ziliem viļņiem mētājas un varbūt kādreiz ir bijis tā ka esi sapņojis un nosapņojis kādu skaņdarbu, ko esi diriģējis, bet pamostoties viss ir aizgājis, aizplūdis nebūtībā. durvis priekšā atveras un lēnām dodos pagrabā, velves slīd gaisma pāri cauri logiem, mazliet pazemē, zāle aug no malām atgādina sdaugavfrīvas pili cietoksnī no ārpuses tornis ar arheoloģiskajiem izrakumiem redzams sarkanbrūni ķieģeļi, apmetums un šūnakmens kas patiesībā nav šūnakmens bet tajā gliemežvāki redzami daudz un smalki nez vai tās ir fosīlijas lidostas tilts un pārvads pēc tam virzienā uz jūrmalu pāri ulmaņa gatves šosejai. depo nosaukums uz depo veikala sarkans un zaļš jāiet nopirkt kādi augļi nē bt augi vienkārši vai varbūt nemaz nepirkt bet paskatīties dziesmas par rītdienu un vakardienu skan ausīs un prātā pirkstos sēž viskautkas kas nav īsti saprotams et rakstās automātiski pār taustiņiem nemaz nekontrolējot ar acīm un prātu vien ārā izbirst vārdi kautkādi nezno kurienes un nesaka neko par visiem visumiem kas patiesībā sēž bet atlidoja ods un pamodināja mani.
|
|