| I`ve got the power |
[29 May 2009|12:05pm] |
Tas notika kādu laiku atpakaļ ( :D ). Biju ielidojis ASV, Ņujorkā, un dzīvojos pie vienas paziņas(?) meitenes Britnijas. Viņa dzīvoja netālu no dzelzsceļa stacijas Banana Park, pie tam viņai pašai bija savs miteklis(!). Šajā rajonā dzīvoja arīdzan nēģeru bariņš. Viņi un Britnija bija atbildīgie par stacijas darbu, taču viņiem parasti veidojās konflikts nagliņas dēļ, kas atadās piesista pie koka dēlīša, kurš atradās pie parka stūra. Šī nagliņa bija tā nagliņa, uz kuras ir jāuzkar stacijas atslēdziņa. Un, tā kā nagliņa bija tik atklātā vietā, un atslēdziņa līdz ar to arī, tā lielākā doma bija tā, ka to, kas visvairāk ir acīmredzams, zagļi nepamanīs- respektīvi neviens tādā veidā neapzags(?) staciju. Tā nu Britnija man rāda to nagliņu, uzkar atslēdziņu, bet - kur gadījies, kur ne - uzrodās nēģeru bari. Viņi ierauga mani un meiteni, un sāk skriet virsū nenormāl dusmīgi un sāk mūs klapēt. Britnija kkur pazūd, varbūt noklapēta, nez, bet es jūtu, ka kauties galīg neprotu un tieku skādēts no visām pusēm, bet viņus apskādēt kā nevar, tā nevar. Šķiet, tieku pacelts uz rokām un nests pa tuvējo ielu uz priekšu līdz krustojumam, kur atrodas vietējie policisti ar kravasmašīnu. Sajūtos laimīgs, ka glābiņš tuvu, bet baigi dīvaini - mani sitēji mani aizsit pie poličiem.. Nu būs tiesa... Poliči mani sāk iztaujāt, bet nēģeri neiet prom, klausās. Es saku, ka esmu no Eiropas, ka tūrists un valstī uzturos tikai 27 stundas. Policisti to uztver kā argumentu par labu man, un viņu spriedums ir - slēgt Banana Park dzelzsceļa staciju (uz laiku, laikam). Tas nēģeru baram ir nepatīkams lēmums, un viņi mani ielādē kautkādam prečiniekam/pasažiervilcienam uz jumta. Tas sāk kustēt arvien ātrāk un trakāk, itkā grūti noturēties, bet izdodas līdz pirmajai stacijai. Tur izripoju ārā, kontroles, par laimi, nekādas nebija. Sāku domāt - ko tālāk. Īsti neatceros vai tā Britnija bija vai nebija līdzi, bet šķiet, ka nebija. Izeju no perona, stacijas priekšā satieku kautkādus bērnus, kas saka, ka I smell very bad. Bet viņi visi tādi baigie laucinieciskie amīši izskatās un uzvedās... es viņiem prasu, could you tell me where`s shower, where i can wash myself. Šie krata galvas un saka, ka neko nezina. Es ieeju stacijā, kas izskatās kā Babītes stacija
no iekšpuses tad, kad vēl nebija izbūvēti veikaliņi, unnn tur satieku kādu māti ar bērnu ratiņos, kura tāpat nespēj atbildēt uz jautājumu, kur var dabūt dušu. Izeju no stacijas ārā unn.. stacijai otrā pusē ir galdi, soli, viskautkas ēdams nokrauts, kaut kāds bārs/pārdevējs aiz letes, un tur sēž cilvēki un vienkārši kaut ko čillo. Es prasu vienam, prasu otram, kur var dušu dabūt - visi krata galvas, nezina. Beigbeigās izbesījos un man izspruka -
I WANT THE SHOWER - imitējot Snap dziesmu "I`ve got the power".
Pēcāk, palūkojot apkārt - vieni kartupeļu lauki un tālumā meži. Kaut kur uz priekšu izeja uz to pašu dzelzsceļu, vairāk - nekā! Pat šosejas, kur stopēt varbūt varētu, nebija. Sāku domāt par stopēšanu un šosejas meklēšanu, bet... zvanīja Cāls un pamodos. :D
//
sapņus šad tad esmu domājis pierakstīt... bet pēdējā gada laikā šausmīgi reti bija sanācis redzēt.
Bonusā links uz - I WANT THE SHOWER
http://www.youtube.com/watch?v=_BRv9wGf5pk
|
|