| laicīgi |
[23 Oct 2007|06:54am] |
Laiks ir fenomenāls.
Dažbrīd laiks sadalās divos.
Viens apstājās, kamēr otrs iet savu gaitu uz priekšu. Un tu izdzīvo to, kad tas ir apstājies.
Un pienāk brīdis, kad abi atkal saplūst un iet tālāk.
Reizēm laiks, sadaloties, neapstājas, bet paliek vai nu lēnāks, vai ātrāks.
Paradoksāli, ka tad, kad laiks paliek ātrāks, tā galējā robeža ir - tas "apstājas", jeb - apzīmējot laiku, kad tas apstājas - tas tajā pašā laikā skrien bezgalīgi ātri.
Bet tad, kad laiks paliek lēnāks, tas neapstājas, bet gan bezgalīgi ilgi velkas.
|
|