|
[08 Sep 2005|10:02pm] |
:vēsture:
Nesanāca man aizstopēt, nesanāca. pirmie cipari ir laiks no rīta...
Mans draugs Sandis
Pārsteigtā Rūta
Pārlasot vēsturi nobrīnos - kur man tik daudz enerģijas bijis...
Pārlasot vēsturi nobrīnos - katrs ieraksts sevī nes dzīvu bildi.. piemēram atceros kā ar pusnolaistām biksēm nosvīdušu pakaļu mājās vilkos :D kā nopirdos ieradies savā sētā, kā sapazinos ar cilvēkiem, kā Lāsmiņa durvis atvēra..
Pārlasot vēsturi saskumstu - kāpēc nerakstīju vēl vairāk - jo tās atmiņas - ir nenormāli jauki atcerēties. Visas atmiņas. Ļaunais kautkur pazūd, sāpes arī. Lai gan atceroties un iztēlojoties kādā smagākā dzīves periodā neviļus sirds paliek smaga un acīs miklums rod.
Es lepojos ar jums!
|
|