|
[11 May 2005|11:14pm] |
paldies Tev par šo brīnišķīgo dienu. Tas bija tik fantastiski skaisti.. nespēju izteikt tās sajūtas ko man šodien devi. Jau sākot ar satikšanos tik neierastā vietā, kā autoosta, Tu tur stāvēji, skatījies uz mani un smaidīji, Tavās acīs staroja neviltots prieks, un es to sajutu. Vai maz es spēju novērtēt to, ka TU manis dēļ brauci to gaisa gabalu, lai mani satiku.. bet Tu atbrauci.. mīļā mana.. Mani pozitīvi pārsteidza Tava vēlme pablandīties pa Maskavas rajonu.. mazliet bīstami ar kautkādu eksotisko fīču, kā Tu teici.. un mēs vazājāmies pa maskavas rajona ieliņām, tirgu, runādamies par visādām ikdienišķām nenopietnām muļķībām... Vispār nebiju domājis, ka tādi cilvēki vēl joprojām pastāv, bet redz- pastāv. Katrs teikums, doma ko izteici mani pārsteidza ar vienkāršību un gaišumu, pozitīvismu un smaidu.. Bet visinteresantāk bija noķert starp visām tām sīkajām lietiņām kādu pamatīgu dziļo domu.. Un tas viss kopumā lika man smaidīt un justies ērti Tavā sabiedrībā. Tev patika mana sabiedrība un man - Tavējā.. es nezinu, bet vai mīlestība dzimst šādi? Jā, zināju jau Tevi daudz un sen pirms tam, bet tikai pēdējās pāris reizes uzmanība ir tik.. abpusēja.. [?] Tālākā pastaiga uz cauri stacijai un origo visneiedomājamākajiem stūriem un stāviem.. kurus savulaik man kaspars ezeriņš samācīja atrast.. un ja drīz pēc tam rādot cilvēkiem šīs vietas, parasti tie baidījās un es skrēju pa priekšu, tad šoreiz mani pārsteidza, ka Tev bija tik liela interese uzzināt kur un kā viss notiek tālāk, un kur var nokļūt.. pārsteidza tas, ka man pa priekšu gāji Tu.. atšķirībā no daudziem citiem cilvēkiem manā dzīvē.. Un tas vēl vairāk mani Tev pietuvināja, tava (hiper)aktivitāte [??] Visi teksti.. par burkāniem un zaļajiem matiem, zirgu fermu un jāšanas sportu, rinogēlu kā labu iesnu ārstējošu gēlu, million dead vokālu, trafaretiem, īsziņām, liepājas ziemeļu molu ziemā, stopiem uz portugāli, dzejoļiem... Un tā nokļuvām līdz vecrīgas pelmeņiem, kur satiku pie reizes satiku kaimiņu, kurš arī pusdienoja tur. Viens pelmenis maksā 2 santīmus, tāpēc es paņēmu 3jus bet viņa - 5us ar krējumu un kolas glāzi. Un turpinājām runāties par viskautko.. un ar katru brīdi viņā ieraudzīju arvien vairāk un vairāk to, ko gribētu redzēt sev blakus savā dzīvē. Par to, kā Jēzu atrada un pieņēma, par atkarību, par vecākiem, māsas slimību un nāvi, un lai arī cik viskautkas negatīvs nebūtu noticis viņas dzīvē, viņa mācēja pasniegt to tik pozitīvi cik vien iespējams. un ar katru brīdi mans respekts pret viņu auga augumā. Pelmeņu laikā bijām sadomājuši ašo ideju kino arī apraudzīt.. tā nu aizdevāmies uz "Sakāvi" Nu man jau ļoti patika.. un atkal bija daudz ko pārrunāt pēc šīs filmas noskatīšanās. Sākot no nacistiem, pa vidu par boļševikiem un beidzot ar anarhistiem un vēl daudzkas cits pa vidu..
un atkal ašā ideja.. uz viesnīcu Latvija. augšā, pasvērot Rīgu. Mazliet par ātru pirms saulrieta, bet nu tas nekas, tikuntā skaisti neizsakāmi tas viss izskatījās.. Pēc tam, mazliet iznesuši cauri Latvijas kafejnīcas oficiantus fiksi devāmies lejā un nākošais pieturas punkts bija Vanšu tilts.. Ceļš cauri visai vecrīgai, izvēlējāmies šaurākās un nepopulārākās ieliņas, pētījām trafaretus uz māju sienām.. armijnieki daudz sapūsti.. nevar saprast vai pret vai par karu.. :)) Bet nu tad arī nonācām līdz Vanšu tiltam.. bet vējains un aukstīgs.. bet tas jau nekas. Runājāmies par izturību un stiprību, stāstīju par savām stopētājgaitām nelabvēlīgos apstākļos, un viņa smaidīja.. un klusēja.. laikam jau mīlestībai nav vajadzīgi vārdi.. pietiek ar smaidu. bet kā mīl aklais? ar tausti? arī smaidu var sajust ar tausti.. Rietēja saule un debesis bija sārti violetīgā krāsā. Stāstīju par veidu, kā var ieraudzīt divus saulrietus vienā vakarā.. viņa bija šokēta :)) bet iefanoja.
Un pēkšņi viņa paņēma manu roku savējā un teica:
-Didzi, tu man ārprātīgi patīc. Tas, ko Tu dari, domā, kā dzīvo, kā uztver, ko mēģini redzēt pasaulē. Man ar tevi ir tik jauki būt kopā, paldies Tev, ka esi tāds kāds esi..
un viņa aprāvās bet acīs varēja redzēt mīlestības pilnu skatienu.. laikam bija kārta man ko teikt:
-Meiten, tu esi tik.. jauka un.. miilja.. Es.. es nemāku atrast vārdus, ko lai teiktu Tev tagad...
es apklusu un jautājoši lūkojos viņas sejā.
Viņa teica:
-Nesaki neko, es zinu..
tad mazliet sekoja pauze, un -
-Draudzēsimies?
|
|