| Lieliska sestdienas pēcpusdiena |
Aug. 4th, 2007|11:32 pm |
Pēc vienkārši izčakarēta rīta izbaudīju lielisku ieilgušu pēcpusdienu ar kādu senu draugu, kurš atkal vismaz daļu sava atvaļinājuma pavada dzimtenē, nevis režīmu pārpilnajā paba virtuves dzīvē Anglijā. Jā, tā nu mēs paņēmām riteņus un braucām Tour de France posmā Āgenskalns-Mārupe-Spice-Āgenskalns. Tā kā šis bija pirmais garākais pārbrauciens kopš riteņavārijas #3 [starp citu, no plaukstas lieluma sasituma virs ceļa, pateicoties manam jaunākajam vislabākajam draugam "Fastumgel", ir palikušas vien kontūras :)], pamatīgi piekusu, un no piekušanas es neizvairos tikai tad, ja jādeldē deju kurpes to paredzētajām funkcijām.
Satiekot to puiku reizi sezonā, mēs vienmēr pārrunājam visādas mūzikas lietas. Un tā arī šoreiz sēdējām pie kompīša un klausījām cauri visu, kas ienācies. Sākumā viņa izbrīna pilnie skatieni brīžos, kad es krieviski lamājos uz riteņa, tad arī vakariņojot par maniem jokainajiem ēšanas paradumiem, līdz visbeidzot izdzirdot, kādus visādus "sūdus" es viņam lieku priekšā no mūzikas folderīšiem...jā, un kamēr viņam rokās bija visādi iespējams traumas radoši priekšmeti un kamēr pamīšus skanēja visāda visai jauka mūzika un teksti, tikai ne vokāli, es sapratu vienu lietu, kamdēļ vispār rakstu šo postu.
Tad nu tā - pēdējā laikā intensīvāk nekā agrāk klausos teju visu pēc kārtas, ko mani dīdžejdraugi bāž ausīs...un...un tikai tāpēc, ka viņus tā mīlu. un mazliet arī tāpēc, ka esmu par slinku, lai pati meklētu. jā. es taisnojos, bet "Tev es nekad nemelotu". |
|