| "Atbrīvošanas no darba" bikses |
Apr. 20th, 2019|05:47 am |
Jau otro diennakti pēc kārtas krāmēju savu garderobi... kāda jēga no visām tām lupatām, ja ikdienā valkāju tikai 2 džinsus, 2 džemperus un apakšveļu?
Protams, lielāko un labāko laiku es pavadu halātā, sociālo tīklu ieskauta. Un lepnā vientulībā :)
Vai kāds man reiz ir ļāvis arī vienatnē šo to nosvinēt? - nemūžam. Kaut jel vienu reizi es varētu savu dz.d. pasvinēt ar sevi divatā - aprunāties kārtīgi, ievēlēties kādu tiešām nozīmīgi vēlēšanos (nevis kā iepriekšējā reizē - bieži uzvarēt Scrabble spēlē - starp citu, pēc šīs vēlēšanās mans reitings ģimenes punktu lapā ir strauji uzlabojies - uzvaru katru otro, trešo partiju).
Njā, saule mani vienkārši atkal izceps kā jēlu olu šogad. Es gribu atpakaļ savu sejas ādu!!! Pašlaik tā izskatās apmēram kā caurumots fotoattēls, no kura glancētā kārtiņa nodiluma rezultātā sāk lobīties nost un paliek tikai tāds jocīgs, tā kā izmērcēts fotopapīrs.
Ā, un ko tad vispār varētu tādu labu padarīt ap pl.5:30 Klusajā sestdienas rītā? - ja nu vienīgi sakrāsot olas visai saimei (12 paipalu un 10 nezināmas izcelsmes lauku olas) - cik labi, ka pieklājības pēc varēšu apēst apmēram tieši 1/4 :D Bērnībā man bija klīņiski pierādīta alerģija pret olām, tāpēc attiecīgi ēdienkarte bija tāda drusku interesantāka nekā citiem bērniem. Tagad man vairs nav šādas alerģijas (kas arī ir ar analīzēm apstiprināts fakts), tomēr pie sirds man neiet gandrīz jebkādi olu ēdieni. "Mazie cālīši, lidojiet brīvībā!" - reiz multenē "Cow and Chicken" sacīja govs un meta zemē no ledusskapja jēlas olas. Tomēr cālīši tajās pat nebija "aizmetušies".
Pēc ļoti rumīgā un colīgā janvāra (kopumā izdzēru 1l ruma un 10l kolas) pienāca pavasara atskārsme, ka alkohols mani padara ļoti mīkstu (tīri fiziski). Pateicoties gripai, kas man uzklupa precīzi 1.februārī, samērā strauji no manis nokrita pirmie trīs liekie kilogrami. Vēlāk es apjautu, ka ar otru dabīgo "peldriņķi ap jostas vietu" es vairs neielīdīšu savā mīļajā peldkostīmā, un tad nāca nopietna apņemšanās atgūt tādu normālsvaru, ar kuru var viegli uzmīt smago velo Vanšu tiltā bez apstāšanās un aizelšanās. Esmu tuvu mērķim - vēl 5kg un es lidošu kā spalviņa pa vējam.
Varbūt šoreiz pat izdosies atkal ielīmēties 32.izmēra biksēs, kurās es pavadīju teju visu 2014.gada vasaru, jo pēkšņi - pilnigi visas citas bikses krita nost tik burtiski, ka apsēžoties uz zemāka krēsliņa, tās pārslīdēja pār gūžas kaulu augšējo robežu un tad attapās pie ceļgaliem, kad cēlos augšā.
Ja kāds te uztraucas par kaut kādu briesmīgu ķermeņa spīdzinašanu ar diētām un tādām lietām, tad man ir tikai viens paņēmies tievēšanā - es tikai to, ko gribas un tikai tad, kad gribas. Nekad neko neēst tikai tāpēc, ka citi tā dara. Un nedzert arī kompānijas pēc. Pārsvarā dzeru tikai ūdeni un 1 kafijas tasīti no rīta. Lai arī tas kādam, kurš sver ap 150kg, -7kg rezultāts būtu kā pīlei ūdens, manā gadījumā tie ir 10% no sākotnējā maksimālā svara, kurš uz maniem kauliem bija uzkrājies stresa, mazkustības un totālas vienaldzības rezultātā.
Līdz ar to, es eju radoši izpausties ar vistu un paipalu olām - kāds tās gribēs nest svētīt, kāds tās gribēs daudzīt pret visādām virsmām, bet es gribēšu, lai tās visas tiek apēstas pēc iespējas ātrāk un lai tas nebūtu jādara man.
Un par tām biksēm - šobrīd jau pusstundu sēžu savās laša krāsas biksēs, kurās mani jau divas reizes atlaida no diviem dažādiem darbiem. Es ceru, ka šoreiz kāds uzņemsies veikt vismaz daļu svarīgo pienākumu svētku sagatavošanā manā vietā, un ka varbūt es pati sevi atlaidīšu no "Made by Ilka" zīmolvedes pienākumu pildīšanas. Tas ir tik sooo over, ka es pat nespēju iedomāties labāku brīdi, ka 21.gadu pēc šūšanas karjeras uzsākšanas mest pilnti krūmos un nekad nafig neko virs nešūt - ir taču veikali, ir taču citi šuvēji, ejiet pie tiem un daboniet visu, ko sirds kāro, tikai lūdzu, lūdzu, lūdzu, vairs nelūdziet man šūt kaut kādas kāzu kleitas, uzvalkus vai vestes - jā, vestes es ienīstu visvairāk!
Tikko pamanīju, ka pēc vannas esmu aizmirsusi izžāvēt savas garās matu cirtas, kas šogad mistiskā kārtā pašas no sevis ir kļuvušas daudz rudākas un kuplākas. 33 gadi un katru gadu notiek kaut kas jauns. Lai nu tā būtu. |
|