| Steps un labākās festivālu atmiņas |
Jun. 28th, 2018|10:57 am |
|
Kopš lejasstāvā ar skaļu un ļoti akustisku runāšanu pa telefonu nodarbojas apbedīšanas biroja rudā "spīkere", bieži no rītiem (precīzi ap pl.8:45-9:30) rodas nepārvarama vēlme dejot stepu. Žēl, tiešām žēl, ka man nav specializēto apavu, bet teju visas augstpapēžu kurpes izdveš tikpat lielu klaudzoņu, vibrāciju un dobjumu kā viņu remontnieku perforatorurbji pagājušajā vasarā. Dažbrīd jau likās, ka iekaramos griestus stiprina tieši pie maniem grīdas dēļiem.
Tā, tagad es drusku esmu aizgulējusies, jo zvirbuļu čivināšanas fons bija tik monotons kā vakarnakts futbola komentētāji, bet nu nokavēt dejas par kādu stundu, pusotru...tas taču ir nieks. Galvenais, lai muzikālais pavadījums būtu kas drusku spēcīgāks par "Singin' in the Rain" skaņu celiņu.
Līdz šim vislabākos komentārus esmu saņēmusi par: 6) Uninvited (pie šī gabala grāmatas drusku parasti izkrīt no plaukta ārā) 11) Lietus - tā tik bija vasara - UK 11 nedēļas pēc kārtas tikai lietusgāzes, smidzinātājs un žāvētājs, līdz Glāstonberijā ar telti varēja peldēt pa dubļu jūru 14) Britpops īstenais - Par prieku - šo es dungoju, ejot uz katru obligāto centralizēto vidusskolas beigšanas eksāmenu. 15) Britpops vismīļākais - Travis - Turn - tik reti skatos klipus, ka šorīt sanāca pirmredzējums. Un agrāk festivālos varēja tiešām kaut ko arī paklausīties. Es biju šajā bariņā :) |
|