Krāmēju dokumentus |
Jun. 12th, 2018|12:26 am |
Šodien tiku līdz sava nu jau neeksistējošā "biznesa" dokumentu otrajiem 5kg. Pirms 2005.gada dzīve bija vienkāršāka: a) e-pasta / draugiem.lv sarakstes par skolu, dzīvi un ēšanu; b) modes skates radīšana vasaras garumā ar draugu bezatlīdzības palīdzīgajām rokām; c) koncertu, filmu un citu kultūras pasākumu apmeklēšana/rīkošana impulsīvi un bieži; d) karstums septembrī (nevis maijā); e) un tieši tik spēcīga intuīcija, ka de-javu sajūta bija tikpat klātesoša kā ikvakara "Panorāma" (kuru gan tolaik man nebija laika skatīties, jo vispār bija arī jāpilda vidusskolas mājasdarbi).
Jā, tikai 15 gadu senu vēstuļu pāršķirstīšana spēj iedegt to mūžīgo dzinēju, kas par spīti visiem šķēršļiem, apstākļu sakritībām un visneiedomājamākajām lietu kombinācijām atkal uzliek manu lokomatīvi atpakaļ uz šaursliežu dzelzceļa vienīgā galapunkta īstā virziena.
Tas "dienas darbs", ar ko nodarbojos pēdējā gada laikā...tas galīgi izsūca no manis teju pēdējo suliņu. Un tagad pa ilgiem laikiem tiešām ir tā izslavētā "vasaras brīvlaika" sajūta, kuru es pat skolas laikā izmantoju pārsvarā tikai šūšanai un mūzikas festivālu apmeklēšanai.
P.S. Kas to būtu domājis, ka manos arhīvos ir tik daudz sensitīvo privātpersonu datu... Jāliek tas viss beigu beigās būs seifā. P.S. 1 https://youtu.be/XJ_d23yywpI - jādomā, ka es biju pirmajā rindā tieši tajā koncertā. |
|