| pum... |
Jul. 16th, 2008|11:59 pm |
savāds klusums ir manī un apkārt. braukājot ar riteni, vairs neklausos neko no sava mp3 pleierīša, jo...kad tur kaut kas ir jāieliek iekšā, neko negribas likt. toties ripojot es daudz vairāk smaidu.
un, atnākot mājās no koncerta, kurā stāvēju pirmajā rindā pretī tumbām, dzirdu ausīs skaidru katru skaņu, it sevišķi sistēmbloka ventilatoru, kas uzmācīgi maļ un dīc gandrīz kā mans velo. forši, ka tas tiem abiem tikai tā reizēm :)
jā, es zinu, ka kaut kā pietrūkst, bet... man nav ne jausmas, kā tieši.
toties kaut kā ir krietni par daudz. un es diemžēl nezinu, kā no tā tikt vaļā.
vienā dziesmā sakot, ir apmēram
šādi
|
|