ar kājām zemē un degunu mākoņos

Gaisā virmo pavasaris un tu cilvēks paliec tāds muļķīgi laimīgs, gandrīz vai kā kucēns, kas var bez apstājas ļepatot pa zaļu pļavu.

No pleciem nobrukušas bažas par lietām, kurām nevajadzētu notikt. Tomēr kaut kas ir mainījies - attieksme un pieredze ir cita.

Tikmēr ar kājām kul baseina ūdeni, māja smaržo pēc karamelēm un naktī klausies dzejas priekšlasījumus.