ar kājām zemē un degunu mākoņos

Pašlaik ir sajūta, ka laiks auļo uz priekšu nenormālā ātrumā. Pat tas, kas notika pagājušajā nedēļas nogalē, šķiet kaut kas sens, sens - pat nereāls, no kādas paralēlās dzīves.

Dīvaini, bet gribu atpakaļ uz Daugavpili - neko tur neredzēju, bet bija fīlings, pēc kura gribu atpakaļ. Galu galā, sēdējām pilsētas smalkākās viesnīcas bārā, kur parasti tusē vietējie biznesmeņi ar savām mīļākajām, un kaismīgi runājām par reliģiju, mākslu un filozofiju.