ar kājām zemē un degunu mākoņos

Ak, turpiniet smaidīt tēlotos smaidus,
Turpiniet priecāties mākslīgos priekus,
Ak, mani biedri!
Un pārkāpiet elegantā nevērībā pāri visiem, kas traucē jūsu iestudētās dejas solim,
jo nav taču laika, nav laika, nav laika apstāties un skatīties, kas tur guļ un kāpēc.