ar kājām zemē un degunu mākoņos

Sestdienas rīta aktuālie darbi apdarīti, citi vēl gaida un...
pēdējās dienās es sev gluži viekārši nepatīku - atgriezusies spēja sagruzīties uz līdzenas vietas par pēc būtības risināmiem un gala rezultātā arī atrisinātiem pasākumiem. Bet komplektā ir trīcošas kājas un divas naktis bezmiega.
Vienīgais, ko sev var pateikt - liecies taču mierā!

nez, es varētu vēlreiz iemīlēties vīriešos, kurus kādreiz esmu mīlējusi? Vai dabūt vismaz "to" īpašo sajūtu, kad mobilā telefona ekrāniņā parādās viņu vārds? Vienkārši interesanti...