ar kājām zemē un degunu mākoņos

Dienās kā šī ir sajūta, ka tā visuresošā pelēcība - debesīs, uz zemes un pat gaisā, mani nobeigs. Domas un sajūtas ievīstās vatē, nekā negribas un nekam īsti nav spēka. Izmisīgi gribas saules gaismas.

Tad jau gandrīz labāk ir tad, kad tumšs - ar šaudīgām automašīnu ugunīm, spilgtām vai arī pieklusinātām lampām, sveču liesmām.