ar kājām zemē un degunu mākoņos

Kaut kas nenormāli viegls, jauks un rotaļīgs. Patīkams pārsteigums mūsdienu nopietnās mūzikas kontekstā.

Pēc pusmēneša ilgas plivināšanās pusmetru virs zemes vai tuvu tam, laikam sākas piezemēšanās periods. Vispār man patīk tur, kur ir silts. Vēl es daudz labprātāk esmu gatava iepirkt autobusu biļetes no cilvēkiem, kas neko daudz nesaprot angliski vai kādā citā man zināmā mēlē, nekā gudri rakstīt darbus dzimtajā valodā. Un vispār man patīk slinkot - vēlams tur, kur ir jau minētais siltums, mākslas galerijas, dīvaini parki un citi interesanti objekti. Slikti ir tas, ka par to neviens neieskaita naudu kontā. Starp citu, pēc aktīvās slinkošanas perioda arī konts ir kļuvis par sāpīgu jautājumu.

Nu bet neko. Toties ir bezgala skaistas dzeltenas lapas, visādi pasākumi un kaudze ar draugiem. Vēl ir daudz grāmatu, kuras jāizlasa, un filmu, kuras jānoskatās. Rudens Latvijā turpinās...