ar kājām zemē un degunu mākoņos

te atrodu, te pazaudēju mieru sevī... te atkal to atrodu, te atkal pazaudēju... dažkārt tik grūti ir saprast, ko tu patiesi vēlies. Varbūt traucē tas, ka visu laiku apziņā ir fakts - ja tu savu vēlēšanos realizēsi, tad tā kļūs savā ziņā neatgriezeniska. Un ko tad, ja īstenībā tā nebūs tā pareizā izvēle, ja pēc tam tu izmisīgi meklēsi podziņu "atsaukt"? Bet dzīve jau nav dators, tur tādu podziņu nav.

un iespējams, ka viss par ko tā lielā minstinināšanās, ir tikai un vienīgi ilūzija manā prātā uzburta.

Lielas lietus lāses rībina maršu uz palodzes,
kaimiņš lādēdamies steidzina uz mājām suni,
cigaretes dūmu strūkla vijas gar loga stiklu,
bet man Monas Līzas smaids lūpu kaktiņos.