ar kājām zemē un degunu mākoņos

Vienā krievu TV kanālā bija baigā intelektuāļu diskusija par virtuālajām dienasgrāmatām. No sākuma nesapratu, ko viņi tur ņemas, un pēc tam apsmējos. Tik smieklīgi izskatījās kā visnotaļ gudri cilvēki mēģināja attaisnot un atrast kādu virsvērtību tam, ka viņi raksta šādas publiskas dienasgrāmatas, bet citi atkal apstrīdēja - kas tas tāds par ekscibionismu un kāpēc nepietiek ar dzīviem un taustāmiem draugiem. Vislabāk man patika salīdzinājums, ka arī Puškina vēstules draugiem taču esot bijušas publiski pieejamas un tāpēc gandrīz vai virtuāla dienasgrāmata. Vienīgais, ko nesapratu - kāpēc tie cilvēki ir tik pārliecināti, ka jebkurai rīcībai (šajā gadījumā - virtuālās dienasgrāmatas rakstīšanai) ir jābūt kādai dziļai, pamatotai, gandrīz vai filozofiskai virsjēgai, misijai utt etc. Katrā gadījumā dažu dienasgrāmatu rakstītāju mēģinājumi minēt tādus diezgan prozaiskus iemeslus neguva attaisnojumu oponentu acīs.