ar kājām zemē un degunu mākoņos

Nakts vidū bija skaists putenis - sniegārsliņas griezās un lidoja, un priekšā bija kā caurspīdīgs aizkars, kas pacēlās kārtu pa kārtai, lai laistu tevi tālāk pilsētā. Šorīt no tā atlikušas tikai vien dažas baltas skrandiņas zaļajā zālē. Un es baidos un baidos un baidos no tā, kas varētu būt...