ar kājām zemē un degunu mākoņos

Teiksim atklāti - man ir raksturīgi pārspīlējumi. Kaut kādu nekorektu piezīmīti esmu gatava uztvert kā milzīgu apvainojumu un spļāvienu sejā, draudzības jūtas esmu gatava vispārināt līdz mātišķajiem instinktiem, aizraušanos - līdz mūža mīlestībai. Vienīgais, kas mani notur pie zemes un konteksta, ir cilvēki un notikumi, kas atgriež pie reālās situācijas. Tāpēc es, laikam, neesmu piemērota dzīvei pilnīgā vienatnē - kāds tā var atrast dzīves jēgu, es laikam savā galvā radītu varenu fantasmagoriju, tobiš, murgus.