ar kājām zemē un degunu mākoņos

pēc plakātu iztādes apmeklējuma Arsenālā ir viens smieklīgs secinājums - Ulmaņlaiku un padomju laika sākotnējā perioda (līdz 60.gadiem) plakāti principā neatšķiras - mainās tikai kostīmi. Apgarotu tautumeitu nomaina apgarots strādnieks vai sarkanarmietis utt. Visa pārējā mizanscēna un izpildījuma maniere ir identiska.

Laiks kā cilvēku mērs. Viens no šīs nedēļas spilgtākajiem piedzīvojumiem bija pavisam nevainīga tējas/vīna dzeršana pavecu intelektuāļu/mākslinieku sabiedrībā. Un tur tu ieraugi, ko laiks ir izdarījis ar cilvēkiem. Viens izstaro viedību pat neko nesakot, cits acīmredzami nespēj pārkāpt pāri faktam, ka kādreiz bija spilgts, interesants un daudzsološs, bet tagad vienkārši vecs, nodzēries dīvainis, kuru neviens vairs neapbrīno un neieklausās.

Apziņā parādās padomju plakātu sieviete un bargi ar pirkstu rāda uz tevi - mol a sto iz tebja polucitsa?