ar kājām zemē un degunu mākoņos

Ērglis, kurš lido pār aizu starp divām kalnu grēdām.
Lēnas pusdienas pļaviņā, kas sazaļojusi uz Krivana pleca.
Rīts ar grāmatu vietējā parkā uz soliņa.
Gājiens cauri mākonim, kad nav skaidrs, kas ir priekšā un kas ir zem tevis.
Fantastisks klusums pēc lietus mežā, kurš laistās visās zaļuma nokrāsās.
Kāju mērcēšana kalnu upītē, skaidri sajūtot kā saule uz pieres iezīmē trešo aci.
Smaidi, smaidi, smaidi...
...un sajūta, ka to visu esmu pieredzējusi tikai es, ka tie cilvēki, kas diendienā bija blakām, patiesībā tur nemaz nebija.