ar kājām zemē un degunu mākoņos

No rīta bija piemeties sen nemanīts stress, kad vēders raujas čokurā. Tālāk stress pārgāja vilšanās un rūgtuma sajūtā par cilvēkiem, kārtējo reizi apstiprinot aksiomu, ka no citiem kaut ko gaidīt ir kaitīgi paša garīgajai veselībai.

Vakarā šo dīvaino un rūgto dienu glāba koncerts Jāņa baznīcā. Kora balsis kāpa pret velvēm, dažbrīd vijoties kā eksotisi augi, dažbrīd vēlās kā mierīgi viļņi, tad uzlidoja kā putnu treļi un nolaidās kā krītošas lapas. Un Filips Glāss.... un kaut kas nedzirdēts no 16.gadsimta. Skaisti un tīri ar taurītēm pietaurētās Rīgas vidū.