ar kājām zemē un degunu mākoņos

Anonimitāte ir ļoti nosacīta lieta. Turklāt, kad nosacīti anonīmajam tēlam pēkšņi parādās ļoti konkrēta seja, ir tā nedaudz dīvaini. Gandrīz vai gribas uzlikt atpakaļ to paša izdomāto seju, kas eksistēja, kad vēl nebija parādījusies tā reālā, konkrētā. Tā egoistiski pierastāk vai?