ar kājām zemē un degunu mākoņos

Mani spēj izsist no līdzsvara un izbesīt cilvēku reakcijas. Ne jau visu, protams. Bet nekad neesmu sapratusi kāpēc dažiem indivīdiem tik ļoti patīk dažnedažādos veidos apliecināt savu pārākumu pār citiem tā vietā, lai vienkārši sadarbotos kādas lietas radīšanas procesā... Tiešām labāk ap sirdi no tā paliek? Tiešām savu pašapziņu var celt, mēģinot iespert pēc iespējas vairāk blakus esošajiem?

Šādos mirkļos gribas aiziet savā pasaulītē, darīt tikai to, ko gribas, komunicēt tikai ar tiem, ar ko gribas, un nospļauties par daudziem šīs valsts iemītniekiem. Laikam vēl nespēju sasniegt negatīvām lietām pāri stāvošu dvēseles stāvokli...