ar kājām zemē un degunu mākoņos

Man ir ļoti nelaba sajūta, ka tā stute, kas tur visus nepaspētos un neuzspētos darbu kalnus, kļūst arvien grīļīgāka... Tas draud ar to, ka tas kalns uzkritīs uz manas jau tā nomocītās galviņas... Laikam doma kļūt par sētnieku, kura vienīgā atbildība ir tīras ietves, nemaz nav tik peļama!