ar kājām zemē un degunu mākoņos

Aiz loga ir kaut kas pelēks un slapjš - tāpēc neiešu ārā ne par ko! Tā vietā brokastīs, kas sākās pusvienos, ēdu mammas vārītu frikadeļu zupu, skatījos "Briljanta roku" un dikti negribēju darīt ko lietderīgu.

Tikko izdega pati lielākā un pati mīļākā svece. Nezinu vai taupības, vai sava lieluma, vai mīļuma dēļ viņa ir dzīvojusi kopā ar mani gandrīz gadu - kopš pagājušā Jaunā gada. Un viņa ir daudz ko redzējusi un dzirdējusi :) Nevis bijusi kaut kāds priekšmets, kuram šad un tad piešķeļ uguni, bet pilnvērtīgs mājas iedzīvotājs... Tagad būs gandrīz vai tāds tukšums un vientulība uz bufetes!