Wednesday, June 11th, 2008

Time	Event
12:03p	šodiena atnāca krāsaina ar krāsām acīs un vaigos un neviens nedz vitālijs, nedz armisteds nespēja nostāvēt pretim šim skaistumam, tāpēc sākās pilnīgi jaunas puķes un pilnīgi jauna dzīve uz zemes, lai iezvanītu saullēktu un lai visiem mazajiem čūskulēniem uzziedētu aste, bet ar to vēl nebija beidzies, jo mums vēl bija liels ceļs veicams, lai no pārlaicīgās un bagātīgās melnās peles varētu izdiedzēt graudus un strautus un saulēnus kā mazos pētersīļu dēlus. viņš pienāca pie manis un sāka pārmest, ka es eju galējībās, ka es vainu melns vai rožaini ššš es viņam neuzšņācu, jo visiem dzīviem radījumiem ir vieta zem saules un es neielaižos prātulās par nejēdzībām, tāpēc laižam ķekatās un laižam laižam. es biju izbrīnīts uz brīdi, bet tad manās iesnās ienāca mazais tēvadēls un govis iznāca sastapušies un nodomāju es kā trauku lupatiņš, ka no briesmām nepasprukt, tāpēc pārstāju sevi tramdīt un izšķīdu miljonos, kas ar lielo X pāri horizontumam mūs visus skrotīs nepiedienīgās iesnās izvazā jau visus uzreiz, lai mēs varētu tajā baltajā plankumā dzīvot divsimts divdesmit gadus un nomocīties, kā nomokas lielputrijas mediāni un godbijības morie gari ar zemes taureņiem un gudrību sezamiem. es izpakoju savu laipnību un biju labā attālumā no dažādiem iesmiem, kas mani varētu sadurt. es biju priecīgs un manā priekā dzīvoja miljons cilvēku (Comment on this)
2:39p	valērijs māca dēlam šaut gaisa balonus henrija millera akvareļu stilā. viņš paņem krāsu, tas valērijs un māca savam dēlam -viņu jau visi pazīst, šauj ar plaukstu uz augšu, lai debesis tev var iesēst plaukstā. piekodini, ka nemētājies ar vārdiem, nerādi uz To ar pirkstu. tā valērijs māca savam dēlam šaut gaisa balonus un visi klausās pavērtām mutēm. ja mēs būsim pietiekami stilīgi.. vispār, paklausies, henrij, es tev gribēju izstāstīt, es mēģināju dabūt nost tos krustus, bet viņi ir baigi ieķērušies, bet nepieminēsim savus profesionālos noslēpumus. kur mēs palikām. vitālija dēlēns ir visai liels nešpetnis un tikai bijības dēļ stāv klāt, kamēr fāters ruba nelaimīgos gaisa piepūstos. ja dēlēnam būtu dēle viņš ienestos ezerā un tur sērfotu, pāršķeltu viļņus un raudzītos dzīlēs, bet tas viss viņam vēl ir priekšā, tāpēc ļaujieties straumei. vitālijs ir apsolījis, ka viņš savu prasmi izkops tik tālu, ka varēs lepoties starptautiski. kuš viņam saka dēls, es mēģinu skaitīt sērkociņus. ko tu dēlēn darīsi ar sēriņiem? jūs būsiet pamanījuši, ka tagad, kad vitālijam ir dēls, viņš ir kļuvis maigāks. nevar protams salīdzināt ar Breta un Klāras mīlas dzīvi, bet tomēr tas ir ievērības cienīgs, un to visi arī ievēro, protams. vitālijs jūtas ok (Comment on this)
6:02p	vitālijs mīlēja savu kaķi, tieši tāpēc viņš to baroja. viņš to aizveda uz mežu, parādīja zīlītes, parādīja kociņus un to zariņus un teica, kādreiz es tev iemācīšu tajos kāpt, bet tagad man sāp mugura, ejam mājās. gāja abi draugi mājās un katrs domāja savas domas. kāds no vitālijiem domāja, es esmu cilvēks, kā gan es varu draudzēties ar dzīvnieku. dzīvnieks laikam ir cilvēka labākais draugs, viņš sprieda un tad viņa kaķīts viņam iekoda kājā un uzreiz uzčurāja uz rētas, lai to dezinficētu. paldies, teica vitālijs, un viņi gāja tālāk. viņi bija labi draugi un viņiem abiem garšoja pīles, tapēc viņi itin labi draudzējās, jo viņiem patika viss, kas kustas. vitālijs gan parasti darīja kaut ko vairāk nekā tikai ēda, nekā tikai lika internetā zīmītes, ka gaida tādu un tādu. viņš reāli spieda pogas un bija iekļuvis jau vēsturē, kamēr viņa kaķis bija tikai tāds vietējais runčuks. un jā, starp citu, vitālijs atskārta, ka vajadzētu kādreiz pārbaudīt sava kaķa dzimumu, bet tas bija pietiekami tālā nākotnē, lai vitālijs par to neuztrauktos. tā vietā viņš sāka krāt konvertes laikam, kad tas pienāks, un markas un aploksnes, folderus, dažādas kārtainās mīklas. vitālijs bija atjautīgs un labi iederējās kopējā ainavā, tāpēc saimnieki no viņa tik drīz vis negrasījās atbrīvoties un tad jau pie durvīm klauvēja kāds, kurš pārdeva gudrības krājumu, lielu resnu tomu un vitālijs to nopirka par samērīgu summu un nolika antresolā. viņam neinteresēja tas, ko citi viņam var iemācīt, viņš caur citu gudrībām gāja uz savējām, tāpēc viņam bija saprātīgi apgūt laika gaitā sasniegto, lai viss nebūtu vis tik neizzināms un līdz galam nesaprotams. vitālijs sēdēja laundžā un sūknēja saules sīrupu no glāzes, viņš bija priecīgs, laimīgs un apmierināts ar padarīto darbu, viņš auga. vitālijs auga. (Comment on this)

<< Previous Day

2008/06/11 [Calendar]

Next Day >>