ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, October 25th, 2007
Time |
Event |
4:30p |
gandrīz aizmirsu sarkanas zeķes, kas ar baldahīnu mani izseko pa pēdām, lai ar astes galu labi redzētu sačurātās vietas, bet attopos topogrāfiskā skudrupūznī muraveiņikā tā teikt un uzreiz redzu saldskābas avenes dažas metur kilometras tālāk un tas ir gaismas paradināšanas svētku iemiesojums, lai gan uzreiz to nevar atpazīt, bet es cenšos un guļavas pieglaužas tuvāk kā karikatūras mnēmoniskās māsas un domā, ko tagad darīt ar tik daudz naudas, lai visiem varētu iešķiebt pa rēbusam un galvas salikuši kopā gaiņā dumjas domas ar sejas papīriem apklātas un sevi īpaši nevērtēdamas, bet tad uzrodos es un dalmācieša valodā krauju pa ģimi tā, ka lauzkas pašķind un drumstalas saskrien mutē kā siekala karājos tālāk un gaidu, kas tagad notiks, kad visiem pietiks laimes karikatūras medūzas atpestīt un drumslās nevienādības dzimudzīve labi izskatās uz visiem plakātiem un dundegas māsa labas ainavas nekad nav atteikusi uzmērīt, bet godalgas dumjos vezumos nevar piemērīt savas pataloģiskās apenes un es sēcu pēc medus un maizes rieciena, lai aizbāztu kaut kā nebūt būt vai nebūt laikam iestājās rudens un tad atvasara ūdens kazarmas un kapliča ar vadiem kā patosu virs galvas tikai šļaukas | 4:37p |
gaisma piedzērās no mūsu vārdiem un gailis izdēja bisektrisi, lai to noknābātu kā neizdevušos bērnu, noslīcinātu rūdā un gaidītu labākus laikus, kad daugavas malā piestās krustnešu kari un daudzas kuģu ūkas būs vaļā, lai tajās ielīstu un dundegas ezeros naudas varētu arī nepietikt, bet kūkošanas mākslīgā elpināšana un daugavas vanagi kā nabagi kas krāj zobubirstes un gaida salnu uz skaldnes ar plikām kājām uz klints malas un klimst, kad snieg, kad kartupeļi sasaluši un kad no gaisa krīt sniegotas lavīnas nejau uzreiz, bet pamazām un dundegas vairogi visi apkalti spožiem krējuma ģērboņiem un liesmas neskar manu dvēseli, jo es esmu kājām gājēju liedags un drausmas ir kailākas kā līdz šim, jo nodevēju nēģeri un jūdaisma apoloģēti mūsdienas ir izkaluši balti milnas un diendusa neklausa manas aiziešanas iemeslu krājumu vāceles budapeštas amsterdamas un klozets ir tik mīlīgs, lai noticētu maniem ierakumu stāstiem ar pavērtu muti es uz to visu skatos, bet nevaru noticēt, jo zārka mala apputējusi un krokosi jau zied ar sprakšķi un diendusa izvēlējusies ne mani, bet godam nodzīvota laika sajūta nepieviļ pat kājgalī | 4:42p |
tad vēl bezzobainas vardes, kas mani apceļ un godam pavada šo vakaru ar strīpainu pakaļu, lai pret rītu rītu lauma gaidi mani kājās mājās došos resnā vīrā daudzas laimes pagales lai mani svītā pavada un kroplīgas anamones un drosmes kapsulas ar gaismas paviljonu un daiļamatmeisterību, bet tikai pa pusei, jo es jau kuļos un gaidu, kad nosnigs kāds pārītis naudas un dosies uz manu pusi vilciena sastāvs un sabrauks mani diemžēl, jo es guļu un kad no pastaigas pārnāks suns ar samnieku, tie mani apēdīs kā slieku no sliedēm nokasīs ar kapronu pārkaisīs un silē iekšā kā cūkām tā ēdmaņa tik lieliska iznāca tik resnas pieauga tik kautin jākauja un godam visi viesi paēda un desas vēl ausīs sabāza un somās celofāna maisos tagad viss paņevežas apgabals ar masalām izmetās un gaida, kad nākšu ar konkrētu priekšlikumu, kā uzlabot situāciju un kā nevietā nesmieties par kaprača jokiem no jodelētājiem netālu stāviet kad kapa kopiņa nopūšas putekļus plaušās apgrābsta un nodirš visu kas svēts un kas nemētājas pielīmēts bet es tikai klausos kā tusnī mana platā māga un kā tas viss atbalsojas neatbalsojas jau īstenībhā haha |
|