[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Tuesday, September 18th, 2007
| Time | Event |
| 10:50a |  no kūrorta atbraucis zaķis sāka kontemplēt par savu radošo darbību ananāsa sfērā. četras daļas no divdesmit četrām vienas elpas vilcienā, bet tad iestājās pagurums zaķis nekautrējās atzīties, ka bija sācis radīt pēkšņi un spontāni un arī to, ka viņa spēki bija niecīg norakstīt uz treniņa trūkumu bija ērti, bet viņš izvēlējās cīnīties tālāk un pa tiesi, kad zaķis pienāca pie nākamā tunču kioska, viņa spēki bija atjaunojušies, lai gan tagad viņš darīja kaut ko citu, tas tomēr spēja iepriecināt radību, jo viņš atcerējās ka uzmanības pievēršana vienai lietai ilgāk par piecpadsmit minūtēm draudēja nosēdināt viņa akumulatoru, tāpēc viņš apzinājās, ka darbu vajag sadalīt mazākās un dažādās variācijās, lai tas kalpotu par atsperes punktu, nevis iztaššītu viņa spēkus viens un divi nonācis pie šādām atziņām viņš cerēja, ka tās saglabāsies operatīvajā atmiņā, jo viņš bija noguris no savām niecīgajām darba spējām un alka panākumu un spriedzes radītu elsu patīkamu sajūtu ekstāzes viņš gribēja dzīvot tas zaķis |
| 10:59a |  kā arī dažāda rakursa mājasdarbi, kas prasa ēst ar dažādu regularitāti, tāpēc tos nevar sadedzināt vienmērīgā apogejā, jo katra tā dzīvesstāsts ir to vērts, lai to pierakstītu un drukātu 95 gada avīzē, kas jau nodzeltējusi, bet kas atgādina par tiem gadiem kura cilvēka stāvokļa attiecīgā apzīmējums man nepatīk, tāpēc es glaužu garos vaibstus ar mantkārīgām izdzimuma tvertnēm un mazliet baidos no jaunās kārtības, jo ko tad tā mani padarīs par robotu un tad es sūkstīšos kā tāds bērnudārza audzēknis kura labie gari ir no manis atkarīgi un ko es redzu pa gabalu, lai gan divas trešdaļas mana svētītā laika ir uz palodzes izkrautas un kad es saņemšos tās dolbanās tabulas aizpildīt a to mani uz sibīriju aizpildīs kā tādu zaķi ar dzērvenēm un brūklenēm un daigas tantes gudrību prātulu, kuras gaišie redzes prožektori ir uz mata tā kā blaktis bet es to nevaru vēl tik dikti salabot, lai ar gūzmu viss jau būtu pilns un tad es atvados un atkal atrodos uz dzemdību nama grīdas ar bučām pret aizgājēju turkmenistānas prezidentu |
| 11:08a |  kurpē bija iemaldījies sindicētais kredīts un domas pavērsās citā virzienā, lai gan dusmas ir tik laisks apzīmējums, ka domas ir pavirši atklātas un es nevaru dzīvi to iztēloties, kad drumstalas sabirzīs klaigāšanas māgā un pēc šamajām minūtēm es iziešu paelpot svaigu gaisu uz balkona jo tas būs labs iegansts manām minūtēm izrādīties tik bravūrīgām, lai manas aknas izciestu cietumsodu par bravūrības nogalināšanu ar gaļas iegūšanas nolūku, kas ir vainu apstiprinošs vau un tad dara tā , ka pat bez tiesas lēmuma liek cietumā ciest un pēc tam rakstīt grāmatu par pamācību, jo tas ir padomju varas pamatā, ka es varu apturēt savas ieskicētās mākslas aptveres tikai ar to vienīgo apstākli, ka es nevaru izdzīvot divas dzīves vienlaicīgi un padarīt to tik nevainojami aptaisītu, ka ar gumijas cimdu manas iemauktu lamināti ir dikti sadrumstaloti un es gauju redzu ar pārskatīšanos un nevienādība manās iesmu klaigāšanas mākslās ir bijusi tik viendabīga, ka ar gumijas cimda raidstaciju nevar manas mannā putras dzīles saskatīt |
| 11:20a |  un daudzi to bija saredzējuši sejās un kuluāros un tas iztapināja manu grimasi par basketbola grozu, jo mans plāns bija bet grūti tur bija kaut ko piebilst, jo sadrumstalota uzmanība man iegriež sānā ar nektarīna smīnu un tad es bolos lai panāktu vārītas olas, bet veikalā tirgo sāli ar uzrakstu sāls kā es varu zināt ka tas ir sāls mani piemānīja tumšos esības supermārketa stūros un es nopirku par savām ciešanām tik absurdi nevajadzīgas lietas es tagad nevar saprast, ko no manis prasīja ko paliku parādā esmu kā pingvīns palangā tagad jau nav diezko karsts, bet es ar savu rādāmkoku jau sāku mācīt nākamo paaudzi kā tāds ķēdē iesiets suns, lai gan pats ne par ko neesmu pārliecināts, bet kaut ko jau citiem ir jāsaka, lai tie nojaustu manu saturu un varētu uz mani rādīt kaut kā nebūt nevis skatīties cauri vai ar aizdomām, tad jau var palikt par spoku un roku kabatā turēt katru mīļu brīdi, lai gan dundegas labākie iegansti mani nevar no tā atrunāt |
| 12:16p |  viņš prasīja mazliet apdomības, bet man nebija laika, man bija jāpārdzīvo laika atlikulikums, ka tā tik daudz visās malās, no katra cilvēka izstaro laiks un triecas pret tuvāko savu tuvāko virsmu neapkauno, jo bībele arī var būt tuvākā virsma un to nekāds svētums nepaglābs no laika atsišanās, bet mēs jau laikam tikai par laicīgo šeit spriežam jo jerofējevs bija atdzinies pie mums no pašas maskavas un nekad nenoreiba tā ka galvu klanītu, kā mums stāsta literatūrvedējs tēvs un bikctēvs un gaismas lauzējs lielais sātana plašķis, tad dundega atdzīvojās un nogribējies stārķis ietriecās debesīs, lai sešsimt šešdesmit šešas reizes uz pašas pleciem iedziedātos kā kormeisters aizgājējs un bītlu skaņu albuma spēlētājs un organizators aranžētājs burvis un trupu vedējs no plejādes un citiem zvēru kambariem, kuri ar daiļiem amatiem ir mani aplipinājuši, bet vienlaicīgi arī nevar atņemt sveicienus, jo tas esot pazors tas esot pazors visi ūjina un nevar vien rimties tādā lielā aprīļa jokā noturēties kājās ar badmintona raķeti kā leiputrijas bisektrises dēla atspulgu, bet tad ierodas tadeušs un ieliek visiem ribās publisku ierakstu, kura tēvareizes atminējums nebūs pa spēkam izburtojams un tāpēc lūdzam kopīgiem spēkiem mūs nodrošināt pret bailēm un gavilēs laist tos sēlijas mežus, kas applūda un kā pludiņi palika ārā skursteņi mājām, kuras koku galotnēs bija celtas lai tālāk redzētu un ātrā kazakus sazīmētu (komiksu grāmata "berete") |
| << Previous Day |
2007/09/18 [Calendar] |
Next Day >> |