ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, July 2nd, 2007
Time |
Event |
7:24p |
Vilis ieradās uz precībām ar divām djužinām. kādas pāris lietas kabatā vēl palika, bet pārsvarā visu izlika uz tīras telts, uz paplātes. ko domāji, kad ierodas ciemiņi ar pūkainām cepurēm, ar vairākiem ir jāapsveicinas. kad iedod roku un uzsmaida, kad noglāsta kailu plecu, nav jau vairs vasara. tad sāk birt asaras pa auksto grīdu, tās saliecas un aktivizējas kā dzīvsudrabs uz lavanda lapas. ko domāji, ienāk vēl pāris bērni un sāk dejot riņķa danci. rokās sadevušies, smejas, ko tik visu neizdomās. kad mati sāk nākt acīm priekšā, kad atglauzšanās nav piemērota, tad stikla vitrīnās lido un džinkst un alkoholiskais dzēriens cīnas par džinu pudelē, nē, tā turpināties nevar, mēs jūs visus atlaidīsim no darba. tad galvanizatori mūs sastorstēs un es vairs nejaudāšu to piedodināt pietiekami stipri. tad stiprāki nāks dzērieni par medicīnisko spirtu, kas sniegsies pāri debesīm, pāris simt procentu atzīmei. kā lai to panāk, kā lai pārsniedz gaismas ātrumu, kā lai iziet ārpus izplatījuma. to neiespējs tas, kuram kaulos ir cukurs, kur rodas, tur izdziest, tas viss ir par rubli. es dodos pie saviem ciemiņiem apsveicināties, jo šodien ir liela diena. šodien ciemos ir atnākuši bērni. | 7:30p |
es gribēju aiziet vienlaicīgi politikā, bet ciemiņi turpināja nākt. sāka jau nākt nākamās paaudzes un nesa sev līdzi mugursomas. ko gan nest šajā diennakts stundā, ja vien nav pārlidojumi un pārvietošanās vienkāršā pa zemi. es izguldīju, cik varēju, pārējos piekodināju, kāds piedzērās pāri mēram, bet kopumā ozolkoka paneļi netika skarti. es piekaramos griestus dāļāju kā saldumus un piekārtoju frizūras. visi bija pateicīgi, daudzi smaidīja. es lieliem vaigiem skatījos, liku acābolus kopā, lai smieklīgāk, dažādi izklaidēju. kāds skatījās no mugurpuses un bolījās līdzi, smieklīgi visā visumā. tad novilku resnās kedas, ieriktējos paklājā, iestīvināju pirkstus grīdas šķirbās, lai tie neaizbēg pa nakti vai kāds cits diennakts laiks iestātos, kamēr gulētu. kad pamodīšos mani varētu iemest jebkurā izplatījumā, es samierinātos galu galā, jo man nav izvēles. mana aiziešana man ir liegta, atliek tikai gaidīt, izturēt, izturēties labi pret apkārtējiem un viņi izturēsies labi pret mani lielākajā skaitā gadījumu, tā tiek uzskatīts, bet es vēl gaidu. gaidu, kad ausīs, kad rietēs, kad nāks un kad aizies. visiem ir darbi un personīgie ID un es tur daudz nevaru pretoties, jo tāda ir dabas griba un manos spēkos būt spožam, cik ienākas un glūnēt caur neredzamām starpām sejā un kaut kādus papildus caurumus var plānot tikai neaizsniedzami tālā nākotnē. |
|