ikea_literators' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, June 3rd, 2007
Time |
Event |
8:49p |
džovanni vanna bija pilna ar ledu. es kustējos lēnām un nevarēju atmiekšķēties. es ieliku vannā matus, tad lēnām tos glāstīju.es nevarēju nomierināties, jo gurgstoņa turpinājās. klusumā kraukšķēja sezams, es gulēju uz plēves. gotiņas ganīja manas aitas un man nebija pilna mute ar dēlēm. kraukšķīgas sezama sēklas mani klusu izsekoja un es lūdzošām acīm vēros uz vētru. gulēsi bērnišķīgi bērnistabā ar skapi uz augšu. es biju lidot mācījies gadu, bet piemirsu rausi, kas klausījās uz mani intencionāli. gaidi mājās, manu mazo draudziņ, es izliešu slēpni pār tavu rausi un tad gadīsies laiskas brīvdienas, kurās es apturēšu tevi un tu mani raustīsi. raudi ar visiem priekšniekiem uz rokām un raudi par brīvības statuju. nejau *uju, tajā ļaunie bruņinieki iesvempušies un ārdās, es gulēšu ar gunu. dod man roku, es tajā gaidīšu sudraba lietu un tad diktēšu tev smieklus ārā pa logu, lai tajos ietriektos vajag pacietīgu roku, kas mani nespēs nosprostot no maniem ieganstiem un delīrija. dosimies kopā pakaļ launagam un ieslīgsim pēlī. dēlis nesitīs pa muguru un mūs noturēs par dēlēm. lai, es labi izskatīšos tavās drēbēs, bet skapī atstāsim pelēt pelnutrauku. es tam vēl uzsaukšu. | 8:53p |
es gozējos pietiekami ilgi, lai tas atstarotos mūsu eglājā. gotiņas gana manas pieradušās saujas un gotiņām tas labi izdodas. es slienājos gar papuasiem un dodu tiem uzēst zemenes no groza. dodiet arī man kaut ko ēst, es uzstāju, bet lieki, jo koki skatās, zāle klanās un klausās, es zvaniņš, man pietiek ar savu kaunu. dodiet pretim divas trešdaļas piena, ko slaucat, atdodiet pēdīgu lāsi, es kaucu. daiļas runas izseko mūs pa piešiem, godīgiem cilvēkiem nepienākas tik daudz tiesāt. es ne kungs, ne ķēniņš, bet savs pieniņš noderīgs. es jēriņš tu plāksteris, davai saejam kopā, kā sanāk tā noriet. es graujošais spēciņš pa muskuli blandos, izlaid man paskrieties zaļajā laukā. goda vārds atgriezīšu aizņemto, pielikšu klāt plaukstu kā porcelāna procentu un dūdieviņš mūs nesīs pāri ežiņai un ielaidīs skudrainā pļavā rādīt viens otram skrandas. manas pandas visas zilumos no dūmu mākoņiem, tiem zvēriņiem gribas padzerties. atjāj pievakarā pie ezeriņa, tur būs iekurta uguns, tur cepsim desu un laidīsim pūķi. kas tālāk aizšausies bisē ielādēts, tas dabūs ciema lielāko gurķi. |
|