Thursday, May 31st, 2007

Time	Event
12:23p	gauja piepeldēja pavisam tuvu un sāka steigties man pa priekšu. būsi labi izgulējies, teicu galvai pa priekšu. kājas noskatījās rokās daudz to nebūs izdzemdējis. bet no katlakalna sirds ir izbijies un nomainījies labs gars, kas ar to tas pie manis. godam labi izskatāties un to labi saskatāt. un no manas iekšas labi izgulēties nesanāk. dodiet man un es paņemšu un daudz to visu ielielīs un nodemonstrēs, kas ar galvas cilāšanas palīdzību labdabīgā sirdī manas ekaisušās iemaņas nodemonstrēs. dod man baikāla sirdis ar kabatu un drosmes baklažānus es nevaru saremontēt. godam labi beidzās siles un to labdabība ir no svara un kad daudzas laimes sejas pavirši uz mani skatās, tad es labi ieremontēju savu motoru n gozos un draiskulīgi maņu orgāni manos iesmos labdabību gaudo. ārā rej suņi un pneimatiskie urbji uzšķērž asfaltu, kas ir darba skaņa un es rakstu memuāru emuāru sirdi un drumslas. gaudo vilki mūzikas veikalā un gaudoju es līdzi silei. neļauj mūsu labākās iemaņas nolinčot pret saviem sirds dziļumiem. godam labi saskatīti un no mūsdienām laime atkarājas un drosme labi ir uz to tendēta un gaismekļi nevar saskaitīties bīdāmās durvīs pret kaleidoskopu. nodod mūsdienas ar labu sparu un drosme iekaisīs pret mūsu varenībām. es nenāku pret jums cīnīties, tikai laika gaitu saremontēt un drosme ir tik siltā garā sakārtota, ka to nevarēsiet un neiemanīsieties nodemonstrēt labākos garuma grādos. es nevaru drosmi sagaidīt pietiekami silti, bet godam tas nebija no mūsdienām saremontēts, tāpēc arī visi pārpratumi un lielās likstas, kas grauj skolas sola labirintus. es biju izbijies un nodemnstrēju gaidīšanas svētku moratoriju un nodomāju, ka tas labi iederas manos iekaisušos laimes pulksteņos. es nebiju norimies ar labu galda siksnu izskatīties piedzimis, tāpēc nomelnotas bārkstis un ar to vēl nepietiek, jo ar sasaitītām nāsīm es uz riteņiem izleju vīnu. goda vārda saskaldnes un brezenta siksnas ar klaustrofobisku lietus mākoni es nāku pie tevis ložņāt starp kājām. mēs labi gaudojam laimes mirkļos un nevaram saskaldīt divas trešdaļas miltu. bet divas piektās klases skolnieces mūsdienas izrotāja ar liesmām un domas ir pietiekami saldas, lai to graujošo spēku esv arētu asv noremontēt un tas rada skaistas ainas, ko par leijerkastes stiklinieka mājām es nevaru drošs būt, ka tas izretināsies un es došos ar labu riktīgi sakaltētu dvēseli pret mūsdienu gabaldarbiem, ko laimes sikstas kapellas nevar saremontēt un došanās svētki vienmēr ir manā sirdī patīkamos brīžos un neveiksmēs arī dza, lai gan visi ir dēmoni un es esmu anģelis. (Comment on this)
12:31p	virtuāli to var saprast, bet es gribētu piekodināt. divas trešās daļas sabiedrības tagad vairs nav spējīgas koncentrēties. es loloju sapni par galvaskausa sindromu un domas labi izgaist no mūsdienām ārā, jo skaidrā skata spogulī es nevaru doties laimes meklēt tik daiļās siksnās kā sprādze ap roku. es dodos un tu vem man apkaklē smaidus un mati kustās tik līgani kā kakas sēra pārskābē un domas nav tik sakārtotas, kā tām vajadzētu būt,jo dvēsele ir bijusi dažādos līmeņos un es domāju par pakāršanu mata galā lielas svētas bildes malā lielus mīkstus kapucīšus. nodod labas sveicienas un dod man rokā cirvi.  es domāšu ar galvaskausa seksti un nodoms būs uz vispārīgā līmeņa. es galvas kausu dikti lodāju. tad atnāk citrons un gaida sievu iznākam no cietuma, bet tas neizdodas. (Comment on this)
1:25p	ķermeņa iedobēs veidojas mazi ezeriņi. es taisos tikt galā ar pats sevi. nē, tā nav taisnīb, rakstīt burtus ir daudzas reizes gavilēt, bet gods ir staignājs, tad jau labāk rakstīt, tas ir zīmēt, godam savas cisternas, bet es atkopjos pēc prāvas. godu iedod pastaigāties es iziešu laukā pēc laumas un daudzas krāsas es joņošu un drošos siksnu vēzienos izlemšu nomesties cērmēs. gaudo laime sikstas kapellas. dod man naudu es lamāšos un lauzīšos. kur lai paliek gaišās dienas, es nevaru piecelties. dodiet man lomu ar gariem stādiem u draudošiem gaujas muktupāveliem. nododu jūsu rokās cirtas uz mūra laudis ir laudanums laudis launi gan jau saskarsies ar ciešanām cellē. godam ir pievirzītas kājas klāt tik ļoti, tie ražo laimes ecēšas un es nevaru zināt, ko no bakurētainiem ezeriņiem nodosies klausīšanai. es dodos uz pāvilostu grābekli stutēt un domas ir tik raženas, ka to raženībai nav galas. kad bērniem atļauj ekstrēmi pašizpausties, tie pārkāpj visas vecāku cilvēku iedomas, jo tas rada daudzas raženas mākslas. es izdalīju burtiski skaņas mežā labi ieaugušas un drosme izslienas uz ārū pēc naksnīgas vijoles, lai logos pasmēķētu krokas un dodas ļaudis tik dziļi iekšā, ka to ļaunumam nav sakņu, bet ir tikai slotas un tās slotas manā bērnībā labojas ar ļaunumu uz lūpām. es iegriežu pirkstā ar šķēru asmeni un šķērmi ķēmi katlakalna bērni rosās uz manām padošvām un goda viesis ir nemierīgs dunkātājs kas ar ļaunumu acīs izliecies pa logu, lai manos ieganstos labi saprastu kodolīgos iekaisuma cēloņus. es izleju sudrabu un gaidu pēdējo vārdu, bet gods nav salpetris, tam gods ir izkusis uz lūpām. (Comment on this)

<< Previous Day

2007/05/31 [Calendar]

Next Day >>