|
10. Apr 2009|02:18 |
Reiz rakstiiju par Liinas omas dziivesbiedru - djadju Vanju, kursh vienmeer bruuveeja kvasu. Bet neko nemineeju par Liinas omu.
Vinja bija poliete. Vinjai bija blondi iisi mati. Vinjai bija stingrs, noteikts raksturs. Kad mees palikaam pie vinjas, kameer mees dzeeraam teeju, tikmeer vinja vakaros cepa pankuukas. Vinjai loodzhijaa staaveeja daudzums podinjpukju. Vinjai bija atvilkne sekcijaa, kura bija pilna ar tableteem, gadiijumam, ja kaads apslimst. vinjai bija vanna, kuraa reiz nebija pieejams uudens, jo santehnikji mainiija trubu. Vinjai bija vanna, kuraa vinja gribeeja ieliet kannaa vaariito uudeni, lai mees vareetu ieiet nomazgaaties. Vinjai bija vanna, kuras deelj, to meegjinot piepildiit ar uudeni, vinja aplauceeja visu miesu. Vinjai bija vanna, kuras deelj vinja izskreeja koridoraa un histeeriski kliedzot, pleesa nost dreebes. jaa, vinjai bija arii koridors, kuraa es staaveeju un sastindzis skatiijos. staaveeju un skatiijos, kaa paaris aizlidinaataas karstaas lupatas, piezemeejas uz klaviereem. Staaveeju un skatiijos, kaa braalis, tomeer lielaaks buudams, kaadam gribeeja zvaniit. Pirmaa reize, kad neatcereejos aatraas paliidziibas nummuru. Es staaveeju un teicu: "03, 02 vai 01". Es staaveeju un skatiijos kaa braalja pirksti, triicot, griezh telefona pilno ripu no 0.
Vinjai bija shaurs koridors ar telefonu un klaviereem. Vinjai bija aardurvis ar tapseetaam durviim. Un vinjai bija vanna, kuras deelj vinja mira. |
|