| |
[15. Sep 2017|12:04] |
Kā man patīk šīs divas veselīgās zviedru sievietes, kuras sēž manim blakām.
Griež viena lielo sendviču, bet no vietas izbīdītais galdiņš tik ļoti sāk kustēties, ka nākas pārvietot kafiju uz manu galdiņu. Otra, grib galdiņu nostādīt un baras, nu pagaidi taču divas minūtes. Bet pirmā negrib neko gaidīt. Viņa grib ēst tagad un tagad viņa arī ēdīs.
Un kā viņa garšīgi ēd. Cik skaisti, kad ir tik veselīga apetīte. Un uz galda vēl kūciņas un bulciņas saldajam. Cik skaistas, veselīgas un dzīvas šīs sievietes. Un cik patīkami runas par dzīvi tās virpina.
Pretstatam,
cik daudz slimu un smagu cilvēku. Cik daudz sāpju. Cik daudzi, kas sevi neredz, nedzird un nesaprot. Cik daudzi ir bēgļu gaitās savu iekšējo karu dzīti. |
|
|