|
[11. Maijs 2022|08:03] |
Gultu istabā sagriezu šķērsi, lai dzelzs guļot caur galvu ziemeļos nesaiet un mīļi sveicieni Mildiņ vārda dienā! |
|
|
|
[30. Jul 2021|16:30] |
Franz Werfels “Musa Daga četrdesmit dienas” 42.lpp:
“Grieķu monētu vajadzētu iekārt ķēdītē un nēsāt ap kaklu kā atgādinājumu. Neizskaidrojamajam, kas mūsos un pār mums! Ļaudis, kas norēķinājās ar šādām monētām, patiesi bija īsti filozofi. Cik zemu mēs esam krituši!”
“Radītāja un radības atdarināšanā meklējami cilvēka neapvaldītās augstprātības pirmsākumi, kas galu galā novedīs mūs bezdibenī” |
|
|
|
[10. Apr 2021|08:14] |
Iz manas nesenās dzīves, kad tika pieminēts Dievs.
Zvana kādu laiku atpakaļ tēva draudzene un pēc medussaldas žults pār mani, pārmetoši saka: ”Znajesh, nada vsjotaki v Boga veritj!” Es šķiet šajā sarunā tikai sasveicinājos un atsveicinājos.
Ko es par to domāju..? To pašu, ko par gaismu. Izvietojot mākslīgās gaismas avotus visapkārt sev, gaismas vairāk sirdī nekļūs. Un arī mīlestibu nevajag analizēt un saprast, tikai vienkārši (veeery very simple) glabāt sirdī.
Patiesa gaisma un mīlestība sirdī staro uz āru.
Lieki ir visi šie vārdi: nado, vajag, veritj, ticēt tāpat lieki ir: karot (uzbrukt un aizstāvēt) un pierādīt |
|
|
|
[3. Aug 2020|00:30] |
Tur, kur paraleeles bezgaliibaa tiekas |
|
|
|
[21. Dec 2019|16:32] |
[ | Music |
| | Live Session "Vielleicht lieber morgen"- Ami Warning | ] | varbuut labaak riit, kad saule spiid, varbuut jutiisies tad viss viss viss atkal labaak. |
|
|
|
[13. Jul 2019|20:15] |
https://www.youtube.com/watch?v=5uzEM0CdBX0
Ar mani viss tas TAS notiek tikai, ja man ir jo ļoti slikti, jo tad es ceļos un brienu cauri purviem uz sauli. Bet, ja ir labi, nenotiek nekas un tad man paliek slikti. Un, kad slikti, tad kļūst jo ļoti slikti. Un, kad ir jo ļoti slikti, tad es ceļos un brienu cauri purviem uz sauli. Un tad ir labi. Bet, ja ir labi - nenotiek nekas..
iestrēdzis šai ritenī. apnicis. |
|
|
ottos mops |
[1. Jul 2019|19:32] |
ottos mops trotzt otto: fort mops fort ottos mops hopst fort otto: soso
otto holt koks otto holt obst otto horcht otto: mops mops otto hofft
ottos mops klopft otto: komm mops komm ottos mops kommt ottos mops kotzt otto: ogottogott
https://www.lyrikline.org/de/gedichte/ottos-mops-1232# |
|
|
|
[12. Jun 2019|13:09] |
Kas tu esi pirms kļūsti par sevi? Un kāpēc? Vai pagātnes formā, kas tu biji pirms kļuvi par sevi? |
|
|
|
[3. Jun 2019|10:37] |
[ | Mood |
| | Viens. Nav kontakta | ] | Vientuliibu izjuutu, kad netiek atbildeeti mani jautaajumi. Aiz nespeejas, nedriikstas vai negribas. |
|
|
У озера (1969) |
[20. Mar 2019|18:22] |
- a zhizhznj? - zhizhnj mif iznochalna. polnjeishaja bezsmisljica. - shtozh tjanutj [..] konchitj srazu i vsjo tut. hotj pod kaljosa. bistro i bez hlapot. - Nelzja. Innercija derzhit - rudimentarnaja koncepcija tektonicheski adekvatnih oshushenij.. |
|
|
|
[18. Okt 2018|08:39] |
Hej!, Labriit!, Sehr geehrte Damen und Herren!
Ir leekusi saule! Mosties laiks un dziivot!
Cienaa un vienaa mieraa, ij |
|
|
|
[28. Aug 2018|09:51] |
Sadūšojos finally. Un tieši sadūšojos parunāt ar savu zemapziņu.
Atkāpei. Viendien pie masiera ierunājos par savilkumiem vēderā. Viņš amata sava lepns, atmeta pārējo ķermeni un koncentrējās uz vēderu. Lika man atkal un atkal just stindzinošās sāpes tos sprindzinot “Cel kāju, nē, liecot celī..” Pēc nedēļas prasa atrādīt. Viņš dod savas pavēls, bet es nekustos, nevaru, smejos un saku, ka bail. Bail just stindzinošās sāpes. Tā bija mana taustāmā atjēga par to, kas notiek. Kad beidzot sadūšojos sprindzināt muskuļus, sāpju nebija. Bet svarīgākais bija pieredzēt paralīzi, nē!, bēgšanu, sevis aizsardzību jau zināmo sāpju nojautā, kontroles zudumu pār savu ķermeni. Es nereaģēju uz savu saprātu.
Atgriežoties. Tātad lūdzu vakarā zemapziņu sazināties ar mani. Lai rāda gaismu manu raibo neirožu cēloņiem. Un pamodos ar atbildi. Ļoti tēlainu, bet man saprotamu un skaidru.
Draudzene aizrāvās ar suņu frizēšanu. Es pie viņas bieži viesojos, tieši todien pie vinjas nonāca jauns dabas bērns - dzīvespriecīgs kucēns bumbulītis. Spalva gara un mīksta, likās kā katra friziera sapņu piepildījums. Bet frizēt viņš jāved uz speciālu vietu. Pieteicos būt līdzās, jo jutu saikni ar mīksto spalvu mākoni. Te mēs nonākam uz sausas, putekļainas zemes laukuma. Visapkārt lieli krātiņi, līdzās spēcīgi, izstīdzējuši sporta dogi un viņu saimnieki. Tiklīdz esam uz paaugstinājuma, kur norisināsies frizēšana, visu uzmanība tiek pievērsta mums. Saimnieki steidzīgi ieved savus suņus krātiņos, jo viņu niknums kļūst nevaldāms. Būri tiek noslēgti, apvīti ar ķēdēm, uzlikta slēdzene, bet suņu niknums, redzot bumbulīti, aug nebeidzamā progresijā, tie laužas ārā, grauž metālu, atslēgas; acis gail, siekalas šķīst uz visām pusēm, rejas kļūst arvien naidīgākas un dzīvnieciski ārprātīgākas. Laiks pazuda. Nezinu, cik ilgi noburts raudzījos šajos naida un dusmu žokļos; līdz modinātājs mani izrāva.
Kas paliek pienainā bērnā, kurš pieredzējis tik masīvu pret sevi vērstu dusmu izvirdumu? |
|
|
|
[31. Jul 2018|17:43] |
[ | Mood |
| | Gaiss kaa kashmirs | ] | Riidzinieki tek, iztek, saruuk vai pampst un uzbliist, kameer muusu viesi no dienvidu zemeem plaukst un zied. Bet es paarcelos uz dziivi uudenii. |
|
|
Mājas |
[15. Maijs 2018|15:36] |
„vecās liepas noliecas virs ūdeņiem Ar krēslainām domām pilna galva Uz smiltīm gaismas lāsumi Un uz apsūnojuša akmens dzied putns“ |
|
|
Msg, ko gribēju nodot: apmeklējiet teātrus! |
[3. Feb 2018|18:10] |
Kopš pārvācos uz Rīgu, atsāku apmeklēt teātri. Sākās viss ar ielūgumu uz Ļeņina pirmizrādi. Turpinājās ar Ziedoni. Uzmanību sāka piesiet amatieruzvedumi. Pēc tam bija Alise Minhenes Metropoltheater, kas atstāja uz mani ļoti paliekošu iespaidu. Arī ar arhitektoniski un sociālvēsturiski nozīmīgo teātra būvi. http://www.metropoltheater.com/v960/Alice_vorschau960.html
Un vakarvakarā un svarīgi atkal, ka tas bija vakarā, jo man netipiski - Judas Minhenes Kammerspiele. https://www.muenchner-kammerspiele.de/inszenierung/judas Ļoti trāpīja manī. Ar atkal teātra arhitektūru kā priekšspēli. Pilnai manai kultūras dzīves atspoguļošanai tāpatin jāpiemin pāris nozīmīgi kino personāži: Slava kino bizē un zviedru kvadrāts ar vācu Paulu Rīgas kinoteātrī.
Piezīme: pārvācos slīpsvītrā, jo šobrīd jau izvācos. Mans bēniņu dzīvoklis ir uzteikts. Pēc atgriešanās no Parīzes man būs pāris dienas, lai iekonservētu 4 kastes ar mantām. Un tad ar mugursomu, pāris t-krekliem došos uz nezināmu laiku, lai cik banāli tas nebūtu un lai cik ļoti es to vēl pāris mēnešus atpakaļ uzskatītu par ”pff, nekad pie pilna prāta” uz Indiju. Salü |
|
|
Peace out |
[11. Dec 2017|13:03] |
Sie sagte nicht „Gott“, sondern „Got-t“. Als hätte sie ein heiliges Echo in der Kehle. /J. Meyerhoff |
|
|
|
[20. Nov 2017|12:22] |
[ | Mood |
| | Rīgas auzu putra | ] | Sapnis. Plānā iebraukt vecveccilvēku dzimtajā ciema mājā. Iebraucam. Ciems pamiris, mājas pārdodas, dažās izstādes. Mūsu meklētajās mājās, neviens nedzīvo sen, vien visās sēžammēbelēs sasalušie cilvēki. Ledus gabalos iesaluši cilvēki. Kamēr centīgi veidoju filmiņu galvā (cilvēkiem vēsi, tie sabīda krēslus tuvāk kamīnam pusaplī), lai izskaidrotu kā līdz šadam stāvoklim var nonākt, vecvecākais iesaucās “pat vecā slota ir saglabājusies!”. Cilvēkiem pildītie ledusgabali šķiet pārējiem galīgi nesvarīgi. Usual state of being. |
|
|