klostersienas klusee. [entries|archive|friends|userinfo]
ij

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[11. Maijs 2022|08:03]
[Mood |tik tālu nu esam]

Gultu istabā sagriezu šķērsi,
lai dzelzs guļot caur galvu ziemeļos nesaiet
un mīļi sveicieni Mildiņ vārda dienā!
Linkir doma

[30. Jul 2021|16:30]
Franz Werfels “Musa Daga četrdesmit dienas” 42.lpp:

“Grieķu monētu vajadzētu iekārt ķēdītē un nēsāt ap kaklu kā atgādinājumu.
Neizskaidrojamajam, kas mūsos un pār mums!
Ļaudis, kas norēķinājās ar šādām monētām, patiesi bija īsti filozofi. Cik zemu mēs esam krituši!”

“Radītāja un radības atdarināšanā meklējami cilvēka neapvaldītās augstprātības pirmsākumi,
kas galu galā novedīs mūs bezdibenī”
Linkir doma

[22. Jul 2021|20:10]
Prjam moj
https://m.youtube.com/watch?v=KXw9_kWzJxA
Linkir doma

[10. Apr 2021|08:14]
Iz manas nesenās dzīves, kad tika pieminēts Dievs.

Zvana kādu laiku atpakaļ tēva draudzene un pēc medussaldas žults pār mani, pārmetoši saka: ”Znajesh, nada vsjotaki v Boga veritj!”
Es šķiet šajā sarunā tikai sasveicinājos un atsveicinājos.

Ko es par to domāju..?
To pašu, ko par gaismu. Izvietojot mākslīgās gaismas avotus visapkārt sev, gaismas vairāk sirdī nekļūs.
Un arī mīlestibu nevajag analizēt un saprast, tikai vienkārši (veeery very simple) glabāt sirdī.

Patiesa gaisma un mīlestība sirdī staro uz āru.

Lieki ir visi šie vārdi: nado, vajag, veritj, ticēt
tāpat lieki ir: karot (uzbrukt un aizstāvēt) un pierādīt
Linkir doma

sniegs bez lietus [27. Jan 2021|10:32]
kā cilvēks, kuram ir savs kaķa kanāls, ļoti novērtēju labus video bez dzīvniekiem.
Masterpiece:
https://www.youtube.com/watch?v=-TCE5cU-S14
Link1 raksta|ir doma

[3. Aug 2020|00:30]
Tur, kur paraleeles bezgaliibaa tiekas
Linkir doma

[21. Dec 2019|16:32]
[Music |Live Session "Vielleicht lieber morgen"- Ami Warning]

varbuut labaak riit, kad saule spiid, varbuut jutiisies tad viss viss viss atkal labaak.
Linkir doma

[13. Jul 2019|20:15]
[Mood |biezpiena omlete]

https://www.youtube.com/watch?v=5uzEM0CdBX0

Ar mani viss tas TAS notiek tikai, ja man ir jo ļoti slikti, jo tad es ceļos un brienu cauri purviem uz sauli.
Bet, ja ir labi, nenotiek nekas un tad man paliek slikti. Un, kad slikti, tad kļūst jo ļoti slikti. Un, kad ir jo ļoti slikti, tad es ceļos un brienu cauri purviem uz sauli. Un tad ir labi. Bet, ja ir labi - nenotiek nekas..

iestrēdzis šai ritenī. apnicis.
Linkir doma

ottos mops [1. Jul 2019|19:32]
[Mood |Mopsis :)]

ottos mops trotzt
otto: fort mops fort
ottos mops hopst fort
otto: soso

otto holt koks
otto holt obst
otto horcht
otto: mops mops
otto hofft

ottos mops klopft
otto: komm mops komm
ottos mops kommt
ottos mops kotzt
otto: ogottogott

https://www.lyrikline.org/de/gedichte/ottos-mops-1232#
Linkir doma

[12. Jun 2019|13:09]
[Mood |Atgaismē]

Kas tu esi pirms kļūsti par sevi? Un kāpēc?
Vai pagātnes formā, kas tu biji pirms kļuvi par sevi?
Link4 raksta|ir doma

[3. Jun 2019|10:37]
[Mood |Viens. Nav kontakta]

Vientuliibu izjuutu, kad netiek atbildeeti mani jautaajumi. Aiz nespeejas, nedriikstas vai negribas.
Linkir doma

У озера (1969) [20. Mar 2019|18:22]
- a zhizhznj?
- zhizhnj mif iznochalna. polnjeishaja bezsmisljica.
- shtozh tjanutj [..] konchitj srazu i vsjo tut. hotj pod kaljosa. bistro i bez hlapot.
- Nelzja. Innercija derzhit - rudimentarnaja koncepcija tektonicheski adekvatnih oshushenij..
Linkir doma

[18. Okt 2018|08:39]
[Mood |Tere tere]

Hej!, Labriit!, Sehr geehrte Damen und Herren!

Ir leekusi saule! Mosties laiks un dziivot!

Cienaa un vienaa mieraa,
ij
Linkir doma

[28. Aug 2018|09:51]
Sadūšojos finally. Un tieši sadūšojos parunāt ar savu zemapziņu.

Atkāpei. Viendien pie masiera ierunājos par savilkumiem vēderā. Viņš amata sava lepns, atmeta pārējo ķermeni un koncentrējās uz vēderu. Lika man atkal un atkal just stindzinošās sāpes tos sprindzinot “Cel kāju, nē, liecot celī..”
Pēc nedēļas prasa atrādīt. Viņš dod savas pavēls, bet es nekustos, nevaru, smejos un saku, ka bail. Bail just stindzinošās sāpes. Tā bija mana taustāmā atjēga par to, kas notiek.
Kad beidzot sadūšojos sprindzināt muskuļus, sāpju nebija.
Bet svarīgākais bija pieredzēt paralīzi, nē!, bēgšanu, sevis aizsardzību jau zināmo sāpju nojautā, kontroles zudumu pār savu ķermeni. Es nereaģēju uz savu saprātu.

Atgriežoties. Tātad lūdzu vakarā zemapziņu sazināties ar mani. Lai rāda gaismu manu raibo neirožu cēloņiem.
Un pamodos ar atbildi. Ļoti tēlainu, bet man saprotamu un skaidru.

Draudzene aizrāvās ar suņu frizēšanu. Es pie viņas bieži viesojos, tieši todien pie vinjas nonāca jauns dabas bērns - dzīvespriecīgs kucēns bumbulītis. Spalva gara un mīksta, likās kā katra friziera sapņu piepildījums. Bet frizēt viņš jāved uz speciālu vietu. Pieteicos būt līdzās, jo jutu saikni ar mīksto spalvu mākoni. Te mēs nonākam uz sausas, putekļainas zemes laukuma. Visapkārt lieli krātiņi, līdzās spēcīgi, izstīdzējuši sporta dogi un viņu saimnieki. Tiklīdz esam uz paaugstinājuma, kur norisināsies frizēšana, visu uzmanība tiek pievērsta mums. Saimnieki steidzīgi ieved savus suņus krātiņos, jo viņu niknums kļūst nevaldāms. Būri tiek noslēgti, apvīti ar ķēdēm, uzlikta slēdzene, bet suņu niknums, redzot bumbulīti, aug nebeidzamā progresijā, tie laužas ārā, grauž metālu, atslēgas; acis gail, siekalas šķīst uz visām pusēm, rejas kļūst arvien naidīgākas un dzīvnieciski ārprātīgākas.
Laiks pazuda. Nezinu, cik ilgi noburts raudzījos šajos naida un dusmu žokļos; līdz modinātājs mani izrāva.

Kas paliek pienainā bērnā, kurš pieredzējis tik masīvu pret sevi vērstu dusmu izvirdumu?
Linkir doma

[31. Jul 2018|17:43]
[Mood |Gaiss kaa kashmirs]

Riidzinieki tek, iztek, saruuk vai pampst un uzbliist, kameer muusu viesi no dienvidu zemeem plaukst un zied. Bet es paarcelos uz dziivi uudenii.
Link1 raksta|ir doma

Mājas [15. Maijs 2018|15:36]
„vecās liepas noliecas virs ūdeņiem
Ar krēslainām domām pilna galva
Uz smiltīm gaismas lāsumi
Un uz apsūnojuša akmens dzied putns“
Linkir doma

Msg, ko gribēju nodot: apmeklējiet teātrus! [3. Feb 2018|18:10]
Kopš pārvācos uz Rīgu, atsāku apmeklēt teātri.
Sākās viss ar ielūgumu uz Ļeņina pirmizrādi. Turpinājās ar Ziedoni. Uzmanību sāka piesiet amatieruzvedumi.
Pēc tam bija Alise Minhenes Metropoltheater, kas atstāja uz mani ļoti paliekošu iespaidu.
Arī ar arhitektoniski un sociālvēsturiski nozīmīgo teātra būvi.
http://www.metropoltheater.com/v960/Alice_vorschau960.html

Un vakarvakarā un svarīgi atkal, ka tas bija vakarā, jo man netipiski - Judas Minhenes Kammerspiele.
https://www.muenchner-kammerspiele.de/inszenierung/judas
Ļoti trāpīja manī. Ar atkal teātra arhitektūru kā priekšspēli.
Pilnai manai kultūras dzīves atspoguļošanai tāpatin jāpiemin pāris nozīmīgi kino personāži: Slava kino bizē un zviedru kvadrāts ar vācu Paulu Rīgas kinoteātrī.

Piezīme: pārvācos slīpsvītrā, jo šobrīd jau izvācos. Mans bēniņu dzīvoklis ir uzteikts. Pēc atgriešanās no Parīzes man būs pāris dienas, lai iekonservētu 4 kastes ar mantām. Un tad ar mugursomu, pāris t-krekliem došos uz nezināmu laiku, lai cik banāli tas nebūtu un lai cik ļoti es to vēl pāris mēnešus atpakaļ uzskatītu par ”pff, nekad pie pilna prāta” uz Indiju.
Salü
Linkir doma

Peace out [11. Dec 2017|13:03]
Sie sagte nicht „Gott“, sondern „Got-t“. Als hätte sie ein heiliges Echo in der Kehle.
/J. Meyerhoff
Linkir doma

Riigas riita muuzika. [30. Nov 2017|08:54]
https://m.youtube.com/watch?v=X-tP3eSXLyo
Linkir doma

[20. Nov 2017|12:22]
[Mood |Rīgas auzu putra ]

Sapnis. Plānā iebraukt vecveccilvēku dzimtajā ciema mājā. Iebraucam. Ciems pamiris, mājas pārdodas, dažās izstādes. Mūsu meklētajās mājās, neviens nedzīvo sen, vien visās sēžammēbelēs sasalušie cilvēki. Ledus gabalos iesaluši cilvēki. Kamēr centīgi veidoju filmiņu galvā (cilvēkiem vēsi, tie sabīda krēslus tuvāk kamīnam pusaplī), lai izskaidrotu kā līdz šadam stāvoklim var nonākt, vecvecākais iesaucās “pat vecā slota ir saglabājusies!”. Cilvēkiem pildītie ledusgabali šķiet pārējiem galīgi nesvarīgi. Usual state of being.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]