10:13
vakar bija pavisam savāds vakars.
satiku cilvēku, ar kuru nebiju kontaktējusies un runājusi(un tik muļķīgu iemeslu dēļ) apmēram pus gadu.un vakar.. vakar tā vienkārši sazinājāmies un aizgājām uz JS, un nosēdējām kādas trīs stundas.
un tik viegli ir atgriezties tajā, kas ir bijis.
izplet tikai rokas, un tu jau peldi pa sen zināmu straumi.
man saplīsa lietussargs, bet spītīgi ņēmu un salaboju savā īpašajā metodē.
(tas būtu noplēst saplīsušo detaļu un miers)
un tad, kad sarunājām satikties atkal kaut kad un biju iedevusi viņai šķēres (garš stāsts), iekūlos mājās.
un tad ir stāsts par Viņu.
bet to es tagad negribu stāstīt.
tas stāsts būs tikai viņam.
un naktī tik skaisti lija, uzvilku kapucesKapucones mēteli, paņēmu kabatā Tori Amos 'new age' un staigāju. es būtu varējusi staigāt stundām ilgi, bet pēc kāda laika beidzās Marlboro un suns sāka izrādīt pavisam lielu neapmierinatību ar to, ka viņam kažoks slapjšs.
mamma jautāja, vai tad es brokastīs nemaz neiešu.
kā tad neiešu.. kādas muļķības.
es taču esmu brokastu meitene!
11:06
šorīt man ir vienkārši ideāla brokastu kombinācija-
*kafija
*krabjsiera maizes ar sieru
*pastētsmaizes ar sieru
*halva
*končas, tās, kas šokolādes. viena pat nosaukta par 'vaira'.
kā viņi ir sākuši mani lutināt. hmz.. aizdomīgi ;)
11:53
-Do you think I'm sad?
-Yes. Your eyes told me.
-They should stop to tell things like that.
(the 6xt sense)
13:43
jādodas tur, kur nemaz negribu doties.
man tur tīk iet vislabāk vienai, nevis kaut kādu stulbu pienākumu un citiem atrādīšanās dēļ.
viņi visi tur savācās un tad skatās viens uz otru, re, kā tas apģērbies un tam laikam jauna brūte.eu, un tas tak pagājšgad nemaz nebija, nez, kas tad bij noticis.
kurš vispar ir izdomājis, ka kaut ko kapos var nosaukt par svētkiem?
nesaprotu.
(nebiedē)
20:12
Atbēgu mājās.
Te mani Neviens negaidīja šodien, cik savādi. Neviens nav mājās. Pat suns.
Tikai Tu mani(vienumēr)gaidi(šķiet).
es nespēju izturēt, ka cilvēki strīdas. protams, man tīk tie strīdi, kuri ir pavisam pamatoti un tādi.. nu jā, tie labie strīdi.
bet tie strīdi, kas ir starp cilvēkiem, kuri ir vienkārši viens otram apnikuši, izēduši viens otru, un strīdas sarunas uzturēšanas pēc.. sasodīts. cik tas ir muļķīgi. es no tādiem bēgu, ja vien ir kur bēgt.
nu lūk, un tā nu es to vairs nevarēju izturēt un braucu mājās.
/te ir konfektes, mana mūzika, skype(aj,tu jau zini),tikko atbrauca zemeņu saldējums un neviens nestrīdas.(nu, visumaz ne tā)./
pa autobusa logu vēroju tos debešķīgi skaistos mākoņus, tādā pirmslietus debesu krāsā.
māsas muskuļkalns man uzdāvāja irākiešu lūgšanu krelles un ASV karavīru brelokus (nu tos, sudrabīgos, ko parasti rāda filmās). jā. teica, lai iegravējot vārdu un tad varot mirt mierīgi, zināšot, kas es esmu.
redz kā.
21:21
trakoti gribas dejot.
enerģijas dziesma.
laikam Zemeņu Saldējums un Šokolādes Konfekte vainīgi. ak Jūs, negantie!
21:51 - mana
dziesmai atradusies vēl viena versija
dziesmai atradusies jauna rindiņa
/nē. tomēr divas/